Prokuratūras pārstāvji uzskata, ka Hodorkovskis trešdien, 9.decembrī, Šveicē rīkotā preses konferencē publiski aicināja uz varas maiņu Krievijas Federācijā revolūcijas ceļā. Viņš esot izteicis melīgus paziņojumus par varas nelikumīgumu un ierosinājis sabotēt likumus.
Šīs nedēļas vidū bijušais Krievijas naftas kompānijas "Jukos" vadītājs Hodorkovskis izsaukts uz nopratināšanu atjaunotajā krimināllietā par bijušā Ņeftjuganskas mēra Vladimira Petuhova slepkavību.
Savulaik Petuhovs apsūdzēja "Jukos" par to, ka uzņēmums nemaksā nodokļus pilsētas budžetā, kas kavē algu izmaksāšanu un komunālo dienestu darbību. 1998. gada 26. jūnijā Petuhovs nošauts netālu no pilsētas administrācijas ēkas, un aizdomas par šīs slepkavības pasūtīšanu krita tieši uz "Jukos" vadību. Vēlāk 2007. gadā par Petuhova slepkavības organizēšanu tika notiesāts "Jukos" drošības dienesta darbinieks Aleksejs Pičugins, kurš savu vainu gan kategoriski noliedza.
Par to, kāpēc no jauna ir atvērta šī krimināllieta, ziņas netiek sniegtas, taču Krievijas Ģenerālprokuratūras pārstāvji izteikušies, ka bijušo "Jukos" vadītāju Hodorkovski varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā vai pat aizmuguriski arestēt.
Pats Hodorkovskis, kurš dzīvo Šveicē, ir paziņojis, ka pašlaik dzimtenē atgriezties neplāno, un arī šodien ne viņš, ne viņa advokāti uz nopratināšanu izmeklēšanas komitejā neieradās. Viņš arī norādījis, ka šī slepkavība tika atklāta jau 1998.gadā, izpildītāji tika atbrīvoti un pēc tam paši nogalināti, savukārt safabricētā lieta pret "Jukos" darbinieku tika izveidota vien 2003. gadā.
Kā pieļauj Mihaila Hodorkovska preses sekretāre Kjulle Pispanena, iespējams, pret Hodorkovski izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa vadītās organizācijas "Atvērtā Krievija" publikāciju par Krievijas izmeklēšanas komitejas vadītāju Aleksandru Bastrikinu un viņa sakariem ar krievu mafiju Spānijā.
Žurnālā "The New Times" publicētajā rakstā atklāts, kā Spānijā bāzētie noziedzīgie grupējumi ir saistīti ar Krievijas politiskajām un spēka struktūrām. "Atvērtā Krievija" publiskojusi arī Spānijas prokuratūras apsūdzības rakstu, turklāt ir publiskoti arī aizdomās turēto personu telefonsarunu ieraksti.
Paralēli tam pēdējā laikā Hodorkovska vārds tiek bieži pieminēts arī saistībā ar viņa izteikumiem par briestošo mierīgo revolūciju Krievijā.
Trešdien videokonferences laikā Hodorkovskis apgalvoja, ka Krievijā ir noticis pretkonstitucionāls apvērsums, tiek pieņemti represīvi likumi, bet atgriešanās likuma ietvaros nozīmētu revolūciju. Tas ļautu Krievijai kļūt par likumīgu valsti ar neatkarīgām tiesām un neatkarīgu parlamentu, kā arī prezidentu, kurš bez mahinācijām aizietu no sava amata pēc diviem termiņiem.
Hodorkovskis arī uzsvēris, ka šādai revolūcijai būtu jānotiek mierīgā ceļā. Bijušais "Jukos" vadītājs arī atzinis, ka tikai ar opozīcijas apvienošanos vien šo mērķu sasniegšanai nepietiks, jo, līdzīgi kā Venecuēlā, opozīcijas uzvara ir iespējama tikai pēc diktatora aiziešanas.
Šie izteikumi nekavējoties piesaistīja Krievijas Ģenerālprokuratūras uzmanību, kas Hodorkovska izteikumus nosauca par ekstrēmistiskiem, jo tajos atrodami aicinājumi vardarbīgā veidā mainīt Krievijas Federācijas konstitucionālo uzbūvi.
Jau ziņots, ka bijušais kompānijas "Jukos" vadītājs un tā dēvētais oligarhs Mihails Hodorkovskis pirms diviem gadiem pēc 10 gadu ilga ieslodzījuma izlaists brīvībā. Hodorkovskis bija apsūdzēts par zādzībām un finanšu manipulācijām lielā apmērā.
Rietumi Hodorkovska apcietināšanu un notiesāšanu allaž ir dēvējuši par politiski motivētu.
