Ziņas par raķešu triecieniem pienāk no Odesas, Zaporižjas, Vinnicas, Kijivas, Čerkasu un citiem apgabaliem.
Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka Krievija izšāvusi vairāk nekā 70 raķešu, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzība darbojusies sekmīgi un notriekusi vairāk nekā 60 raķešu.
"Mūsu pretgaisa aizsardzība notrieca lielāko daļu raķešu, elektriķi jau strādā pie elektrības atjaunošanas," vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš izteica pateicību Ukrainas tautai un visiem attiecīgo dienestu darbiniekiem.
Zaporižjas apgabala Novosofijivkas ciemā raķešu triecienā izpostītas vairākas privātmājas. Uzbrukumā nogalināti vismaz divi cilvēki, bet trīs cilvēki ir ievainoti. Ievainoto vidū ir nepilnus divus gadus vecs bērns, informē Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis Kirilo Timošenko.
"Krievi ir teroristi, kam nav nekā kopīga ar civilizāciju un cilvēces vērtībām!" pavēstīja Timošenko.
Odesas apgabalā uzbrukumā ievainots viens cilvēks. Odesas pilsētā bez elektrības padeves palikušas sūkņu stacijas, tādēļ pilsētā apturēta dzeramā ūdens padeve. Tāpat nedarbojas arī katlu mājas, nekursē tramvaji un trolejbusi.
Raķešu triecienu dēļ bez elektrības palikusi daļa Krivijrihas pilsētas.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas aktīvi strādā, lai pārtvertu un notriektu ienaidnieka raķetes. Tiek ziņots, ka izdevies notriekt vairākus desmitus Krievijas izšauto raķešu.
Viena raķete atrasta Ukrainas kaimiņvalsts Moldovas teritorijā, kur tā nokritusi kādā augļu dārzā netālu no pierobežas pilsētas Bričeniem.
It is reported that a missile fell in the territory of Moldova. Waiting for more information but according to others online, it is part of an S-300. pic.twitter.com/X7o4F8RhBC
— International Observers Ukraine (@INTobservers) December 5, 2022
Iespējams, tā bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete. Līdzīgs incidents notika 15. novembrī pie Ukrainas un Polijas robežas, kad Krievijas raķešu triecienu laikā Polijas robežas pusē nokrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, nogalinot divus cilvēkus.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Nikolenko norādījis, ka Krievijas raķešu terors apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī kaimiņvalstis, tādēļ Ukrainai pēc iespējas ātrāk vajadzētu saņemt modernas pretraķešu un pretgaisa aizsardzības iekārtas.
Krievijas raķešu triecieni, kas vērsti pret Ukrainu, ietekmē arī Moldovu, jo tās energosistēma bijusi cieši saistīta ar Ukrainu, bet tagad Moldova nevar saņemt elektroenerģiju no Ukrainas.
Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats informē, ka pirmais Krievijas raķešu triecienu vilnis ir beidzies, bet tam var sekot vēl citi. Viņš aicinājis iedzīvotājus saglabāt mieru un nopietni uztvert gaisa trauksmes signālus, dodoties uz patvertnēm.
"Krievija turpina darīt to, ko sāka 10. oktobrī: uzbrūk galvenokārt kritiskās infrastruktūras objektiem," norāda Ignats.
Pirmdien no rīta sprādzieni nogranda divos Krievijas lidlaukos, no kuriem paceļas Krievijas kara lidmašīnas, lai apšaudītu Ukrainas pilsētas. Iespējams, ka Ukraina veikusi uzbrukumu šiem lidlaukiem ar bezpilota kaujas droniem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
