Krievija intensīvi nožogo Dienvidosetiju no Gruzijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pagājuši pieci gadi kopš Gruzijas un Krievijas kara, kad Tbilisi pilnībā zaudēja kontroli pār piekto daļu savas teritorijas. Pēdējos mēnešos Gruzija ar bažām noraugās, kā ar Krievijas armijas palīdzību Dienvidosetija un Abhāzija aktīvi sākušas būvēt žogus un citas barjeras uz Gruzijas okupēto teritoriju administratīvajām robežām. Valdība Tbilisi un tie gruzīni, daļa kuru īpašumu palikuši otrpus žoga, ir bezpalīdzīgi. Karš nav risinājums, bet sarunas un diplomātija augļus nenes.

Aptuveni 100 metrus no zaļas krāsas žoga, ko pirms pāris nedēļām uzcēluši Krievijas karavīri, ir lauku ceļš, taču žogs tam iet tieši pāri. Kreisajā pusē redzams, kā ir sadzīti jauni stabiņi. Ir saulaina, bet vējaina rudens diena. Eiropas Savienības novērošanas misija ieradusies plašā pļavā uz pakalna, kas atrodas netālu no Dvani ciemata.

Pāris metru augstā barjera izskatās pēc parasta žoga, kas taisnā līnijā pļavu sadala divās daļās. Tas uzcelts šķērsām pāri arī lauku ceļam. Pa labi žogs tālumā iestiepjas ielejā un pazūd skatam, bet pa kreisi, kur nedaudz tālāk atrodas Dvani ciemats, ir sadzīti mietiņi nožogojuma turpināšanai.

Otrpus žogam, aiz kalniem aptuveni 10 kilometru attālumā atrodas Chinvali, neatkarību no Gruzijas pasludinājušās Dienvidosetijas galvaspilsēta. Dienvidosetijas un Krievijas uzskatā šis žogs iezīmē robežu starp divām valstīm.

Kopš pavasara pretstāve kļuvusi intensīvāka

Kaut gan grāvju un līdzīgu sadalošu objektu izveide uz administratīvās līnijas, ko Gruzijā dēvē par okupācijas līniju, tika sākta jau drīz vien pēc 2008.gada augusta kara, kopš šī pavasara process kļuvis krietni intensīvāks. Ne tikai vienkārši, bet arī dzeloņdrāšu žogi jau izbūvēti kopumā aptuveni 45 km garumā. Aptuveni četras piektdaļas no tiem uzcelti šogad.

Ar šādu rīcību tiek vizualizēta un konkretizēta sadalošā līnija, kas pie tās dzīvojošajiem gruzīniem rada nopietnas problēmas. Ja, piemēram, sekojot mājlopiem, kuri robežas nepazīst, nākas šķērsot līniju, tad pastāv risks sastapt Krievijas vai Dienvidosetijas karavīrus un tikt aizturētam par robežas nelegālu šķērsošanu. Tad, lai nokļūtu brīvībā, ir jārēķinās ar soda naudu. Šādi gadījumi nav nemaz ne tik reti. Bet citiem nākas saskarties ar situāciju, kad uzbūvēto žogu dēļ daļa lauku un dārzu, kas ir svarīgi iztikai, paliek otrajā - Dienvidosetijas pusē.

Šādas situācijas ir labi pazīstamas netālu esošā Dvani ciemata iedzīvotājiem. Šeit ceļš, kurš turpinās Dienvidosetijā un pa kuru var aizbraukt līdz pat Chinvali, strupi apraujas. Tam šķērsām pāri nolikts betona bloks, aiz betona bloka - dzeloņdrāšu žogs. Blakus zaļa zīme, uz kuras baltiem burtiem osetīnu un krievu valodā rakstīts- „Dienvidosetijas Republika". Bet uz blakus esošā pakalna atrodas robežsargu postenis, no kura ar binokli mūs novēro, ļoti iespējams, Krievijas karavīrs.

Ciematā sastopu Juru, kurš dzīvo Dvani un nodarbojas ar lauksaimniecību. Pusmūža vīrietis stāsta, ka šeit tas ir galvenais iztikas avots. Bet žogu dēļ vairākiem daļa zemes palikusi tai pusē. Jura netic, ka tuvākajā nākotnē tos novāks, bet, runājot par zaudētajām platībām, viņš atzīst bezspēcību, norādot, ka Gruzijas valdība pret Krievijas un Dienvidosetijas valdības rīcību neko nevar pasākt:

„Ja sagribēs, rīt šeit novilks līniju, un neviens neko nevarēs teikt. Krievus taču zināt? Ko gribēja, to izdarīja," saka Jura.

Viņš stāsta, ka otrpus līnijai viņam, kā daudziem citiem no Dvani, bijuši paziņas un draugi. Viņš norāda, ka dzīvojuši draudzīgi, retoriski jautājot, „vai vienkāršā tauta kādreiz ir gribējusi karu?" Arī blakus uz soliņa sēdošs vecāka gadagājuma vīrietis, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, saka, ka „osetīni un gruzīni bija tuvi viens otram", un pauž pārliecību, ka draudzība vēl uzplauks.

Iedzīvotājiem savā starpā nav problēmu

Līdzīgi novērojumi par draudzīgām attiecībām starp vienkāršajiem iedzīvotājiem, balsoties uz personīgo pieredzi, ir arī Eiropas Savienības novērošanas misijas preses nodaļas vadītājai Annai Vaessenai (Ann Vaessen):

„Kad es dodos patruļā ar novērotājiem, es bieži redzu, ka civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš pat precējušies savā starpā, vienam ar otru nav nekādu problēmu. Un tā tas ir daudzās konflikta zonās pasaulē. Ir daudz stāstu par to, kā cilvēki sadarbojas un viens otram palīdz, piemēram, ar pensijas piegādāšanu."

Eiropas Savienības novērošanas misija Gruzijā tika izveidota uzreiz pēc 2008. gada kara. Neapbruņoti novērotāji dienu un nakti patrulē pie Dienvidosetijas un Abhāzijas administratīvās līnijas, ziņojot par notiekošo, un arī palīdzot novērst potenciālus incidentus.

Šī brīža situāciju Anna Vaessena situāciju raksturo kā stabilu, bet tajā pašā laikā neparedzamu. Politiskā līmenī risinājums nav saskatāms. Bet ar novērotāju misijas palīdzību, pie administratīvās robežlīnijas esošajā ciematā Ergneti tiek rīkotas regulāras tikšanās starp Gruzijas un Dienvidosetijas amatpersonām, kā arī Krievijas robežsargiem, lai izrunātu aktuālās nesaskaņas, un mēģinātu atrisināt praktiskas problēmas, kas iedzīvotājiem rodas norobežojumu būves dēļ.

Nemaz nerunājot par to, ka Gruzija vairās no jebkādu terminu pieminēšanas, kas ietveru nozīmi „robeža", situāciju sarežģī atšķirīgas kartes.

Gruzija apsūdz Maskavu un Chinvali, ka tās ne tikai nodarbojas ar žogu uzsliešanu, bet ka aiz tiem dažkārt paliek teritorijas, kas vispār nav atradušās savulaik Gruzijas PSR sastāvā esošā Dienvidosetijas autonomā apgabala robežās. Iesaistītās puses atsaucas uz dažām kartēm, gan tādām, kas veidotas vēl padomju laikos, gan tādām, ko šobrīd ražo Gruzijā.  „Nav vienotas izpratnes par to, kur atrodas administratīvā robežlīnija", un tas rada grūtības runāt par jebkādiem pagaidu, ilgtermiņa vai politiskiem risinājumiem, norāda Anna Vaessena:

„Šobrīd izskatās, ka šie žogi ir uz palikšanu, vismaz uz kādu laiku. Ir nepieciešama politiskā griba, lai situāciju atrisinātu. Mēs cenšamies darīt visu, lai sekmētu dialogu un regulāru informācijas apmaiņu, lai mazinātu žogu ietekmi uz cilvēku dzīvēm."

Atteicību tonis kļūst samiernieciskāks

Ir pagājuši pieci gadi kopš kara, kad Gruzija zaudēja „de facto" kontroli pār piekto daļu valsts teritorijas. Tbilisi un vairākuma starptautiskās sabiedrības nostāja paliek nemainīga - Dienvidosetija un Abhāzija ir Gruzijas valsts daļa. Kopš pirms gada pie varas nāca premjers Bidzina Ivanišvili un viņa sabiedrotie, Tbilisi tonis attiecībās ar Krieviju tomēr kļuvis samiernieciskās, atšķirībā no bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili kareivīgās nostājas. „Šīs abas teritorijas ir Krievijas okupētas, [un] Krievija diemžēl īsteno ļoti agresīvu politiku," uzsver Gruzijas Iekšlietu ministrijas Informācijas un Analītiskā departamenta vadītājs Davits Sujašvili (Davit Sujashvili). Bet, ņemot vērā spēku samērus, Gruzija nevar atbildēt ar to pašu. Tās politikai jābūt piesardzīgai, stāsta Sujašvili:

„Kā jūs domājat, vai mēs varam atrisināt šo jautājumu ar karu? Nē, nevaram, jo spēki nav vienlīdzīgi. Iedomājaties, cik liela ir Krievija, un cik - Gruzija. Tātad, problēma mums ir jāatrisina mierīgā ceļā, ar sarunām un diplomātiju. Tādā veidā mēs arī cenšamies risināt šīs problēmas."

Runājot par Gruzijas pilsoņu aizturēšanām Dienvidosetijā, viņš atzīst, ka tā notiek. „Bet mēs nevaram un mums nav tiesību mūsu pilsoņiem aizliegt pārvietoties Gruzijas teritorijā," Tbilisi politiku skaidro Sujašvili, piebilstot, ka tajā pašā laikā vienīgais, ko var darīt, ir informēt, ka otrpus līnijai Tbilisi „jurisdikcija nesniedzas."

Uzmanīgi ar žogu - tuvojas Soču olimpiskās spēles!

To, ka sākts intensīvāk celt žogus uz administratīvās līnijas, Sujašvili saista ar ziemas Olimpisko spēļu tuvošanos - Krievija tās rīkos Sočos, kas atrodas turpat blakus Abhāzijai. Viņš klāsta, ka Krievija nemaz neslēpj - žogu un dzeloņstiepļu uzstādīšanu tā apņēmusies „izdarīt līdz galam", norādot, ka aizsargā teritoriju. Šo iemeslu dēļ Gruzijai jābūt īpaši piesardzīgai, uzsver Sujašvili:

„Mūsu mērķis ir nekādā veidā un nekādā gadījumā nenokļūt provokatīvā situācijā. Un darīt visu, lai mūsu kontrolētajā teritorijā nenotiktu terorakti un teroristu pārvietošanās. Nekādā gadījumā. Jo, manuprāt, tas, pirmām kārtām, apmierinās Krievijas pusi. Jo, ja kas notiks, nedod Dievs, apsūdzēt Gruziju. Tādēļ tāda ir mūsu politika. Mums ir ļoti liels kaimiņš. Šis kaimiņš pie mums „viesojas", un mums ar kaimiņu visādā veidā jāmēģina sarunāties pa labam. Pirmām kārtām, mēs vienkārši esam sākuši sarunāties. Un pēc tam jau var pāriet uz citu politiku."

Neskatoties uz to, ka Krievija olimpiādi rīko blakus Abhāzijai, Gruzijas valdība tomēr nolēma tajā piedalīties. Tas gan izsaucis protestus pašmājās. Turklāt, Tbilisi nesen paziņoja, ka lēmumu tomēr varētu mainīt. Kā vēstīja aģentūra „Interfax", valdība paziņojumā norādījusi, ka „diemžēl no Krievijas puses Gruzijas labā griba ir palikusi nenovērtēta un ir novērojamas pretējas tendences," kā izaicinošu rīcību raksturojot Maskavas lēmumu, ka viens no Soču lāpas nesējiem būs kāds Krievijas varoņa titulu ieguvušais abu valstu 2008.gada militārā konflikta dalībnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti