Francija, kura līdz ar Krieviju ir pastiprinājusi uzlidojumus teroristu grupējuma "Daīš" jeb tā sauktās "Islāma valsts" pozīcijām Sīrijā, apgalvo, ka Krievijas nodomi liekoties patiesi. Vienlaicīgi izskan viedoklis, ka, par spīti Krievijas vēlmei sadarboties cīņā pret terorismu, Eiropas Savienība (ES) savas sankcijas pret Krieviju mīkstināt negatavojas.
Kopš pagājušās svētdienas Krievijas un Francijas gaisa triecienos islāmistu kaujinieku pozīcijām Sīrijā pie Rakas pilsētas ir nogalināti vairāk nekā 30 grupējuma "Daīš" kaujinieku, bet vēl vairāki desmiti ir guvuši ievainojumus. Šādus datus sniedz Sīrijas cilvēktiesību observatorija, vienlaicīgi norādot, ka Krievijas spēku uzlidojumos ir iznīcinātas arī aptuveni 500 tonnas degvielas automašīnās, ar kurām no Sīrijas un naftas pārstrādes rūpnīcām Irākā tiek nogādāta nafta.
Kā ziņo aģentūra "France Press", iedzīvotāji, baidoties no jauniem uzlidojumiem, praktiski bez vajadzības nepametot dzīvesvietas. No otras puses, tiek atzīts, ka grupējuma "Daīš" galvenās bāzes atrodas tieši civiliedzīvotāju mitekļos.
Šie uzlidojumi notiek laikā, kad "Daīš" angļu valodā rakstošais izdevums “Dabiq” publicējis fotogrāfijas, kurās, iespējams, redzami divi nogalināti ārvalstu ķīlnieki – ķīnietis Fans Dziņuis un norvēģis Ole Johans Grimsgārds-Ofstads.
Norvēģijas varas iestādes paziņojušas, ka vēl pārbauda informāciju par sava pilsoņa nāvi, vienlaicīgi informējot, ka valstī ir paaugstināts terora draudu līmenis. Savukārt Ķīna sava pavalstnieka nāvi jau ir apstiprinājusi, solot saukt noziedzniekus pie atbildības.
Trešdien, 18.novembrī, ar paziņojumu klajā nācis arī Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kurš paziņojis, ka viņa valsts nav auglīga augsne grupējumam "Daīš", apsūdzot Rietumus un Tuvo Austrumu valstis džihādistu organizācijas radīšanā.
Intervijā Irānas nacionālajai raidsabiedrībai RAI Asads paudis pārliecību, ka Sīrijā apmācītie kaujinieki savus panākumus sasniedz ar turku, Saūda Arābijas un Kataras atbalstu, kā arī, pateicoties tietumvalstu īstenotajai politikai.
Tikmēr Krievija iesniegusi ANO Drošības padomē uzlabotu rezolūcijas projektu par starptautisku koordināciju cīņā pret terorismu, tostarp arī grupējumu "Daīš". Sākotnēji šāds projekts tika piedāvāts jau septembra beigās, taču toreiz padomes dalībvalstu vidū bija atšķirīgi viedokļi par Krievijas piedāvājumu.
Kā paziņojis Krievijas pārstāvis ANO Drošības Padomē Vitālijs Čurkins, šoreiz projekts esot izstrādāts tā, lai tas būtu pieņemams visiem. Turklāt tiekot darīt viss iespējamais, lai Krievijas piedāvātā deklarācija nekonkurētu ar līdzīgu Francijas piedāvājumu.
Čurkins arī uzsvēris, ka dokumentā tomēr ir saglabāta Krievijas līdzšinējā nostāja par to, ka jebkādas militārās operācijas uzsākšanai no sākuma ir nepieciešams saņemt tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā operāciju plānots īstenot. Tieši šis punkts līdz šim ir bijis viens no vispretrunīgākajiem, daudzām rietumvalstīm kategoriski atsakoties sadarboties ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Tagad Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss ir paudis pārliecību, ka Krievijas piedāvājumi tiešām ir patiesi un Krievija ir ieinteresēta sadarboties cīņā pret "Daīš" radītajiem draudiem.
Tikmēr kļuvis zināms, ka ES, par spīti Krievijas vēlmei sadarboties cīņā pret terorismu, negatavojas mīkstināt pret Maskavu ieviestās sankcijas. Šādu viedokli intervijā "The Wall Street Journal" esot pauduši diplomāti Berlīnē, Londonā un Parīzē.
Diplomāti norādījuši, ka jebkāda attieksmes maiņa ASV un Eiropā Ukrainas jautājumā var izrādīties ārkārtīgi kaitīga gan Ukrainai, gan pašai Eiropai.
"The Wall Street Journal" arī apgalvo, ka rietumvalstis pašlaik izskatot trīs iespējamos sankciju pagarināšanas variantus. Sankcijas varētu pagarināt par pusgadu, gadu, vai arī trijiem četriem mēnešiem, paredzot arī iespējamo Maskavas piekāpšanos atsevišķos Ukrainas jautājumos.
Visticamāk, ka lēmums par sankciju pagarināšanu tiks pieņemts pēc mēneša – 18. decembrī gaidāmajā ES līderu samitā.
