Šis nav pirmais Krievijas pārstāvju mēģinājums iesniegt izskatīšanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūciju pret nacisma heroizāciju. Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz, bez Krievijas pie rezolūcijas izstrādāšanas līdzdarbojušās aptuveni 40 valstis, viņu vidū arī Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un arī Sīrija.
Kā paziņojis Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Grigorijs Lukjancevs, jaunās rezolūcijas mērķis ir panākt to, lai Otrā pasaules kara notikumi netiktu pārvērtēti, netiktu noliegti vai netiktu samazināts no nozīmīgums. Pēc viņa vārdiem, mūsdienu pasaulē arvien biežāk notiekot mēģinājumi falsificēt vēsturi un pārvērtēt taisnīguma uzvaru 1945. gadā.
Aģentūra ITAR-TASS, atsaucoties uz Krievijas pārstāvjiem ANO ziņo, ka jaunajā rezolūcijā par pilnīgi nepieņemamu atzīta jebkāda to personu godāšana, kuri varētu būt saistīti ar nacisma noziegumiem. Šeit runa esot gan par bijušajiem SS vienību karavīriem, gan personām, kas darbojušās „Vaffen SS" rindās. Lukjancevs norādījis, ka šīs personas ir piedalījušās mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanā, ko pēc tam par kara noziegumu ir atzinis Nirnbergas tribunāls. Projekta autori arī uzsver, ka neaicina Ģenerālo Asambleju skatīties pagātnē, bet gan koncentrēties uz mūsdienu notikumiem un asām rasisma izpausmēm, kurām nepieciešams pretoties gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Līdzīgu rezolūciju Krievija ierosināja arī pagājušajā gadā, kad par šo dokumentu nobalsoja 120 no 193 ANO dalībvalstīm. Pret to balsoja vien trīs valstis - ASV, Kanāda un Māršalu salas, savukārt 57 valstis balsojumā atturējās. Rezolūcijas pretinieku vidū toreiz bija arī visas trīs Baltijas valstis, savukārt ASV ekstrēmistisku ideju paušana parasti tiek attaisnota ar pirmo konstitūcijas labojumu, kas piešķir personām izteiksmes brīvību. Lukjancevs tagad aicinājis šīs rezolūcijas pretiniekus savas domas mainīt.
Ziņas par kjauno rezolūcijas projektu izskanējušas laikā, kad ANO ģenerālā asambleja ievēlējusi 14 jaunus biedrus Žēnēvā bāzētajā ANO Cilvēktiesību Padomē. Vairāku šo valstu ievēlēšana jau izraisījusi asu kritiku dažādu cilvēktiesību aizsardzības organizāciju vidū. Proti, starp cilvēktiesību Padomē ievēlētajām valstīm ir Ķīna, Krievija, Saūda Arābija, Alžīrija un Vjetnama, kuras ne reizi vien pašas ir apsūdzētas nopietnos pilsoņu tiesību pārkāpumos. Organizācija „Human Rights Watch" norāda, ka vairākas no šīm valstīm nav ļāvušas ANO ekspertiem klātienē izmeklēt ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Arī iepriekš minētās nacisma heroizācijas rezolūcijas kontekstā nav lieki pieminēt, ka, piemēram, pašā Krievijā ir reģistrēti no 60 līdz 70 tūkstošiem neonacistu, kas ir aptuveni puse no visā pasaulē reģistrēto šo ideju aizstāvjiem. „Human Rights Watch" arī norāda, ka cilvēktiesību aizstāvju darbs tagad tiks nopietni apgrūtināts, taču, tā kā Ženēvā bāzētajā cilvēktiesību padomē nevienai no dalībvalstīm nav veto tiesību, ar smagu darbu joprojām varēs panākt rezultātus.
Savukārt ANO darbību uzraugošā grupa „UN Watch" kritizējusi ANO cilvēktiesību padomi par to, ka tā ne reizi vien asi ir kritizējusi Izraēlu, taču nekad nav spējusi pieņemt nevienu rezolūciju, kas būtu kritiska pret Ķīnu, Krieviju vai Saūda Arābiju. „UN Watch" arī atzīst, ka cilvēktiesību situācijas dēļ šogad no izvirzītajām kandidātvalstīm ievēlēšanai atbilda tikai četras valstis - Lielbritānija, Francija, Maķedonija un Meksika.
