Krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz Krievijas Kriminālkodeksa 243. panta 4. daļu, kas paredz atbildību par padomju karaspēkam veltīto pieminekļu bojāšanu vai iznīcināšanu gan pašas Krievijas teritorijā, gan aiz tās robežām.
Izmeklēšanas komitejas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā norādīts, ka komunistiskās okupācijas gados uzslietā pieminekļa nojaukšana esot "vērsta pret Krievijas Federācijas interesēm vēsturiskās piemiņas saglabāšanas jautājumos par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados".
Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins uzdevis izmeklētājiem "dot tiesisko vērtējumu visu to personu rīcībai, kas pieņēmušas lēmumu par pieminekļa nojaukšanu, lai varētu tās saukt pie atbildības", norādīts paziņojumā.
KONTEKSTS:
Vairāku gadu garumā pie minētā pieminekļa 9. maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai piedalītos tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās, atzīmējot Sarkanās armijas uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.
22. augustā pieminekļa kompleksa demontāžas darbi Uzvaras parkā ir sākušies, un nākamās dienas laikā nogāztas visas trīs padomju karavīru statujas.
