Dienas ziņas

Neapmierinātība ar migrantu elastīgāku uzņemšanu

Dienas ziņas

Norāda uz diskrimināciju Valmierā; pašvaldībā to noliedz

E. Blinkens un S. Lavrovs tiekas Stokholmā

Krievija iebilst pret turpmāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, ASV brīdina Kremli neaiztikt Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Laikā, kad pieaug bažas par Krievijas militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežas, ceturtdien Stokholmā notika ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās.

Maskava brīdina NATO nepaplašināties austrumu virzienā, savukārt Vašingtona piekodina – ja Krievija apdraudēs Ukrainas suverenitāti, būs jārēķinās ar nopietnām sekām.

Kremlis sašutis par Ukrainas vēlmi atgūt Krimu

Gan Ukraina, gan Krievija viena otru apsūdzējušas par pastiprinātu militāro aktivitāti pierobežas teritorijās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka meklēs garantijas pret NATO turpmāko paplašināšanos uz austrumiem un ieroču sistēmu izvietošanas aizliegumu pie Krievijas robežām.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvojis, ka tiešas sarunas ar Krieviju ir vienīgais ceļš uz konflikta atrisināšanu Austrumukrainā.

Kremlis apgalvo, ka Ukrainas mērķis par Krimas atgūšanu esot tiešs drauds Krievijai.

Blinkens atkārtoti brīdināja Krieviju par nopietnām sekām, ja tā nolems turpināt konfrontāciju, aicinot Maskavu deeskalēt situāciju un atvilkt spēkus. Blinkens pauda dziļas bažas par Krievijas plāniem par jaunu agresiju pret Ukrainu.

“Mums ir stingra, dzelžaina apņemšanās atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Labākais veids, kā novērst krīzi, ir diplomātija.”

ASV valsts sekretārs solījis, ka Savienotās Valstis ir gatavas sekmēt “Minskas vienošanās” pilnīgu īstenošanu.

“Mums ir lielas bažas par agresīvo nostāju, ko Krievija atkal ir ieņēmusi pret Ukrainu, un es ceru ar jums arī turpmāk pārrunāt notikumu attīstību šajā sakarā,” teica Blinkens.

Konfrontācijas murga scenārijs

Tikmēr Lavrovs brīdināja, ka Eiropā atgriežas “militāras konfrontācijas murga scenārijs”, apsūdzot NATO savu spēku tuvināšanā Krievijas robežām. Lavrovs atkārtoti pauda iebildumus pret jebkādu NATO paplašināšanos austrumu virzienā, tostarp Ukrainā.

Lavrovs norādīja, ka Maskavai esot nepieciešamas ilgtermiņa drošības garantijas par NATO neizplešanos uz austrumiem.

Lavrovs brīdinājis par Ukrainas ievilkšanu ASV ģeopolitiskajās spēlēs, kas piespiedīšot Maskavu veikt atbildes pasākumus, lai izlīdzinātu militāri stratēģisko līdzsvaru.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka tuvākajās dienās Maskava cer uz “kontaktu” starp Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu. Datums vēl neesot saskaņots, un esot grūtības to izdarīt, taču kontakts esot ļoti nepieciešams, jo problēmu skaits pieaug.

Pēc Rjabkova sacītā, situācija Eiropā ir ļoti satraucoša un nav savstarpējas sapratnes par to, kā to deeskalēt. Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zahorodņuks izteicies, ka Krievijas galvenais uzdevums ir piespiest Rietumus risināt sarunas par piekāpšanos Ukrainas jautājumā iebrukuma draudu dēļ.

Jākoncentrējas uz Krievijas atturēšanu

ASV valsts sekretārs ceturtdien arī apspriedās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kurš uzsvēra, ka viņa valsts demonstrēs savaldību.

“Domāju, ka mums visiem šobrīd ir jākoncentrējas uz Krievijas atturēšanu. Mums nav nodoma viņus provocēt vai veikt kādas militāras operācijas Donbasā. Ukraina ir apņēmusies miermīlīgi atrisināt konfliktu. Un es ļoti novērtēju ASV lomu šajā sakarā,” uzsvēra Kuleba.

Vienlaikus Kuleba aicināja sabiedrotos sagatavoties iespējamām tālākām provokācijām, tādējādi liekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam divreiz padomāt, pirms ķerties pie militāru spēku pielietošanas.

Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sacītais, ka Krima ir Ukrainas teritorija un Ukrainas mērķis ir to atbrīvot, izraisījis asu Krievijas reakciju.

Lai gan Zelenskis orientējas uz diplomātiskiem risinājumiem un neminēja okupētās pussalas atgūšanu ar spēku, Kremlis ceturtdien paziņoja, ka šāds Ukrainas mērķis uzskatāms par tiešu draudu Krievijai.

Ukraina kontrolē situāciju

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs arī atzina, ka karadarbības iespēja Ukrainā saglabājas augsta. Krievija paziņoja, ka aizturējusi trīs Ukrainas spiegus, no kuriem viens, iespējams, esot plānojis uzbrukumu ar sprāgstvielām. Vietējā izlūkošanas aģentūra neatklāja, kur un kad aizturējusi ukraiņus.

Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem pie Ukrainas robežām atrodas 115 000 krievu karavīru, 1200 tanku, teju 3000 bruņumašīnas, vairāk nekā pusotrs tūkstotis artilērijas vienību un vēl vairāki simti tehnikas vienību, kas izvietotas pie robežām gan Krievijas, gan Baltkrievijas teritorijā.

Militārais eksperts Sergejs Zgurecs uzsver, ka Ukrainas armijā ir 235 000 aktīvā dienesta karavīru un 400 000 rezervistu, tādēļ ar pašreiz pie robežas koncentrētajiem krievu karavīriem nepietiek, lai Ukrainā veiktu dziļas operācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti