Pēdējā laikā Krievijas pārtikas un veterinārais dienests arvien biežāk kritizē kaimiņu valstīs ražoto produkciju. Aptuveni pirms mēneša Krievijas un Ukrainas starpā faktiski uz laiku izcēlās tirdzniecības karš, jo visas Ukraiņu kravas uz robežas tika pastiprināti kontrolētas, bet konfekšu fabrikas „Roshen” produkcija kvalitātes prasību dēļ vispār tika izņemta no Krievijas tirgus.
Lai arī Moldovas, Tadžikistānas un Kazahstānas pārtikas kontroles dienesti ukraiņu saldumus ir atzinuši par nekaitīgiem, Krievija savu aizliegumu nav atcēlusi. Arī pret tuvāko sabiedroto Baltkrieviju Krievijas sanitārajiem dienestiem ir nopietnas pretenzijas - galvenokārt pret piena produktiem.
Taču tagad kārta pienākusi arī Moldovai. Kā paziņojis Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko, pēdējā laikā pārkāpumi konstatēti divām moldāvu vīna un sešām konjaka partijām. No Moldovas ievestajos vīnos ir konstatēti kaitīgi piejaukumi, īpaši diftalāts, kuru daudzums dažos paraugos pieļaujamās normas pārsniedz pat 80-90 reizes. Pēc Oņiščenko vārdiem, kopumā pārtikas drošības prasībām neatbilst aptuveni 28,4 tūkstoši litru alkoholisko dzērienu.
Ja Moldovas varas iestādes nerīkosies šīs problēmas novēršanā, Oņiščenko draud atkārtot 2005. un 2006.gada scenāriju. Toreiz tika ieviests Moldovas vīnu produkcijas aizliegums, kurš pēc abu valstu prezidentu vienošanās gan vēlāk tika atcelts. Moldovas varas iestādes piekrita, ka Krievijas Patērētāju uzraudzības dienesta eksperti veiks rūpīgas pārbaudes moldāvu ražotnēs. Tagad Oņiščenko paziņojis, ka kaut kādus uzlabojumus Moldovas puse ir veikusi, taču tie, acīmredzot, nav pietiekami.
Jau 2010.gadā Oņiščenko intervijā radiostacijai „Eho Moskvi” izteicās, ka moldāvu vīnus nedrīkst lietot ne Krievijā, ne ārpus tās robežām, jo ar šo šķidrumu drīkstot vairs tikai krāsot sētas vai izmantot citiem nolūkiem.
Lai arī sākotnēji šķiet, ka šeit ir runa tikai par pārtikas kvalitātes standartiem, eksperti norāda uz daudz dziļāku politisku zemtekstu. Kā zināms, Ukraina šī gada novembrī Viļņā gatavojas parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Arī Moldova ir apņēmības pilna tuvināties Eiropas Savienībai. Šī gada jūnijā, viesojoties Briselē, Moldovas premjerministrs Jurijs Leanka paziņoja, ka Moldova saņems 90 miljonu eiro lielu Eiropas Savienības fondu finansējumu, lai īstenotu pārmaiņas tieslietu sistēmā, kā arī ieviestu dzīvē citus likumus, tostarp arī Stabilizācijas un Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
Savukārt mēneša sākumā Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Rogozins brīdināja, ka gadījumā, ja Moldova parakstīs Asociācijas slīgumu ar Briseli un vēlēsies tuvināties Eiropas Savienībai, tas nozīmēs attiecību saraušanu ar Krieviju. Pēc Rogozina vārdiem, tam būs bēdīgas sekas gan moldāvu precēm, gan viesstrādniekiem, gan arī jautājumā par konfliktu Piedņestras reģionā. Rogozins gan atzinis, ka Asociācijas līgums vēl nenozīmē pievienošanos Eiropas Savienībai, bet gan novietošanu priekštelpā, kur būs jāgaida ļoti ilgi, vienlaicīgi rēķinoties ar aptīšanu ap Eiropas Savienības mazo pirkstiņu.
