Sadaļas Sadaļas

Krievijā grasās ar likumu aizliegt PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu salīdzināšanu

Krievijas parlamentā ir iesniegts likumprojekts, kas aizliegs pielīdzināt PSRS vadības un karaspēka rīcību nacistiskās Vācijas noziegumiem Otrā pasaules kara laikā; tāpat būs aizliegts arī apšaubīt “PSRS humāno misiju Eiropas valstu atbrīvošanā”.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas parlamenta deputāti pieprasa, lai tiktu aizliegta PSRS un nacistiskās Vācijas salīdzināšana.
  • Krievijas prezidents Putins mudinājis deputātus cīnīties pret "Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanu".
  • Krievijā jau ir spēkā kriminālatbildība par Otrā pasaules kara veterānu "apmelošanu".
  • Ar šādiem likumiem Putina režīms cenšas panākt, lai Krievijā būtu tikai viena, "pareizā" vēstures izpratne.
  • Krievijas parlamentā iesniegts arī priekšlikums, kas paredz reabilitēt 1939. gada Molotova-Ribentropa paktu.

Šādu likumprojektu pirms 9. maija Uzvaras dienas svinībām Valsts domē iesnieguši vairāki deputāti no valdošās partijas “Vienotā Krievija”. Viņus uz to iedvesmojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš daudzkārt nosodījis centienus “pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi”.

PSRS "humānā misija"

Krievijā valdošais režīms mērķtiecīgi cenšas nostiprināt vienu, “pareizo” vēstures versiju, saskaņā ar kuru PSRS vadonis Staļins nekādi nav bijis līdzatbildīgs par Otrā pasaules kara izraisīšanu, padomju karaspēks varonīgi atbrīvojis Eiropu no “fašisma sērgas”, bet jebkādi mēģinājumi norādīt uz padomju karavīru pastrādātiem kara noziegumiem uzskatāmi par viņu piemiņas zaimošanu.

2019. gadā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kurā norādīja, ka 1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova–Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli sadalīja Eiropu un neatkarīgu valstu teritorijas starp diviem totalitāriem režīmiem, tādējādi sekmējot Otrā pasaules kara izcelšanos. Putins šo EP dokumentu raksturoja kā “slima suņa murgus”.

Krievijas parlamenta deputāti ierosina veikt grozījumus likumā par “Padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā iemūžināšanu”. Likumu plānots papildināt ar punktu, kas aizliegtu “publiski pielīdzināt PSRS vadības, komandieru un karavīru mērķus, lēmumus un darbības nacistiskās Vācijas vadības, komandieru un karavīru mērķiem, lēmumiem un darbībām Otrā pasaules kara laikā”.

Tāpat būs aizliegts apšaubīt “padomju tautas izšķirošo lomu nacistiskās Vācijas sakaušanā un PSRS humāno misiju Eiropas valstu atbrīvošanā”.

Valsts domē iesniegtā likumprojekta teksts

Aizliegums attieksies uz jebkādu publiski izplatītu informāciju, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem un internetu.

Atbrīvotāji un okupanti

Likumprojekta autori apgalvo, ka viņu mērķis ir ar likuma spēku “pasargāt no apmelošanas mūsu tēvus un vectēvus”. “Uzskatām par kategoriski nepieļaujamu, ka Dzimtenes aizstāvji, kas atdevuši dzīvību par tās brīvību un neatkarību, karavīri–atbrīvotāji un viņu darbība tiek pielīdzināta karavīru–okupantu darbībai, kas bija vērsta uz tautu iznīcināšanu,” vēsta likumprojekta autori.

Krievijas prezidents Putins iepriekš izteicies, ka Krievijas tauta lepojas ar “uzvarētāju paaudzi”, tādēļ tagadējās paaudzes pienākums esot aizstāvēt “patiesību par Uzvaru”.

“Nekaunīgiem meliem, centieniem pārrakstīt vēsturi mums jāliek pretī fakti. Tas ir mūsu kā valsts–uzvarētājas pienākums.”

Jaunā likumprojekta idejas autore ir Valsts domes deputāte Jeļena Jampoļska, kas parlamentā ir Kultūras komitejas vadītāja. “Padomju armija bija atbrīvotāja, tātad Eiropas labdare. Var un vajag apspriest konkrētas situācijas, faktus, dokumentus. Taču nedrīkst aizmirst, ka Padomju Savienība, krievu ļaudis veica galveno cīņu pret vispasaules nacisma ļaunumu.

Vai bija kādas nobīdes no vektora? Iespējams un droši vien – katrā ģimenē gadās pa kādam kroplim. Vai šie atsevišķie gadījumi var diskreditēt kopējo lietu? Nekad. Labais paliek Labais, bet Ļaunais – Ļaunais. Mūsu senči cīnījās Labā pusē,” savā “Facebook” profilā raksta Jampoļska.

Apkaunojuma sajūta

Viņa vēsta, ka pēdējais piliens, kas pamudinājis uz šāda likumprojekta iesniegšanu, esot bijušas kāda “populāra amerikāņu blogera” grāmatas, kas izdotas arī Krievijā. Grāmatā esot apgalvots: “Poļu tautai nācies daudz ciest: izvarošanas un slepkavības, ko vispirms pastrādāja nacisti, pēc tam padomju karavīri.”

“Mani pārņēma apkaunojuma sajūta, asa kā apdegums,” par savām sajūtām, izlasot šo grāmatu, vēsta Jampoļska.

Krievijas žurnālisti noskaidrojuši, ka runa ir par amerikāņu autora Marka Mensona grāmatu “Smalkā pofigisma māksla”. Precīzais grāmatā publicētais citāts ir šāds: “1950. gados poļu psihologs Kazimirs Dabrovskis pētīja cilvēkus, kas pārcietuši Otro pasaules karu: kā viņi tikuši galā ar pagātnes traumu. Poļiem nācies pārdzīvot daudz ciešanu: cilvēki piedzīvoja masveida badu, bombardēšanu, holokaustu, karagūstekņu spīdzināšanu, izvarošanas un/vai slepkavības (vispirms nacistu, bet pēc dažiem gadiem arī padomju karavīru izpildījumā).”

Grāmatas izdevējs Sergejs Turko sarunā ar “Otkritije media” atzina: “Deputātiem būtu jāsaprot, ka mēs necenzējam grāmatas, jo Krievijas konstitūcijā cenzūra, vismaz pagaidām, ir aizliegta.”

Kriminālatbildība par veterānu "apmelošanu"

Krievijas prezidents Putins bieži kritizējis Poliju un Baltijas valstis, apsūdzot tās centienos “pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi”. Kad Eiropas Parlaments pirms pusotra gada pieņēma rezolūciju, nosodot Molotova–Ribentropa paktu, Putins pēc tam kādā intervijā paziņoja, ka šādus dokumentus sacerot ļautiņi, kas nemākot ne lasīt, ne rakstīt. Mēģinājumus pasludināt Staļinu par līdzvainīgu Otrā pasaules kara izraisīšanā Putins raksturojis kā “slima suņa murgus”.

Likumprojektā pagaidām nav paredzēta kriminālatbildība par PSRS darbības pielīdzināšanu nacistiskās Vācijas kara noziegumiem. Taču iespējams, ka likumprojekta apspriešanas gaitā varētu tikt ieviests arī kāds sods par likuma pārkāpšanu.

Krievijā jau ir stājies spēkā aizliegums “apmelot Otrā pasaules kara veterānus”, par ko draud līdz pat trīs gadu cietumsods vai naudassods līdz trim miljoniem rubļu.

Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam pirms dažiem mēnešiem jau tika piespriests 850 000 rubļu (ap 9500 eiro) naudassods par kāda veterāna “apmelošanu”.

Pieprasa reabilitēt Molotova–Ribentropa paktu

Krievijas parlamentā pagājušogad tika iesniegts vēl kāds savdabīgs likumprojekts, kas pieprasa atcelt 1989. gada 24. decembrī PSRS Tautas deputātu kongresa pieņemto lēmumu, ar kuru tika nosodīts 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli.

Krievijas parlamentā iesniegtā priekšlikuma teksts

Likumprojekta autori pieprasa, lai tiktu atzīts, ka 1989. gada PSRS Tautas deputātu kongresa lēmums nav saistošs Krievijas Federācijai (PSRS tiesību un pienākumu mantiniecei).

Likumprojekta autori spriež, ka 1989. gada lēmums par Molotova–Ribentropa pakta nosodīšanu esot pieņemts “ārējā spiediena” ietekmē un tas veicinājis PSRS sabrukumu.

Priekšlikuma autori apgalvo, ka 1989. gada lēmumam bijis arī cits mērķis: “Radīt leģitimitātes ilūziju, lai Baltijas republikas, kas it kā esot pievienojušās PSRS pretēji savai gribai, varētu izstāties no PSRS.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt