Ukraina tikmēr gatavojas drīzumā izskatīt likumprojektus par Minskas vienošanos politiskās daļas izpildi un dažu Ukrainas reģionu īpašo statusu. Par to pirmdien Kijevā paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Agresijai pret Ukrainu būs nopietnas sekas
Lai arī aizvien straujāk tuvojas brīdis, kad pēc ārvalstu izlūkdienestu domām varētu sākties iespējamais Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai, netiek pārtraukti arī diplomātiskie centieni mazināt saspīlējumu.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pirmdien ieradās Vācijas kanclers Šolcs, kurš nereti kritizēts par Vācijas visai piesardzīgo atbalstu Ukrainai un arī nevēlēšanos pilnībā pieļaut gāzesvada “Nord Stream 2” slēgšanu.
Šolcs ieradās Ukrainā laikā, kad trauksme par iespējamo Krievijas uzbrukumu kļūst arvien lielāka. Vācija ir arī viena no valstīm, kas aicinājusi savus pilsoņus steidzami pamest apdraudēto zemi. Šolcs aicināja Krieviju izbeigt spriedzes vairošanu un brīdināja, ka iebrukuma gadījumā tā varēs rēķināties ar pamatīgām sekām.
"Krievijas militārās aktivitātes pie Ukrainas robežas mums ir nesaprotamas. Šādai militārai izvietošanai nav saprātīgu iemeslu," teica Šolcs.
"Šīs aktivitātes, kā arī jautājums par to, kā tikt galā ar Krievijas prasībām pēc drošības garantijām, bija mūsu šodienas sarunu galvenās tēmas. Es šeit, Kijevā, vēlreiz paskaidroju, ka Vācijai nav apspriežama Ukrainas suverenitāte un teritoriālā drošība. Mēs sagaidām, ka Krievija spers skaidrus soļus, lai mazinātu pašreizējo spriedzi."
Vācija piešķirs palīdzību Ukrainai
Šolcs arī paziņojis, ka Vācija piešķirs Ukrainai 150 miljonu eiro lielu palīdzību, savukārt Zelenskis esot solījis nodot apspriešanai likumprojektus par atsevišķu reģionu īpašo statusu un vietējām vēlēšanām.
Ukrainas prezidents Zelenskis preses konfencē uzsvēra, ka tā ir bijusi liela kļūda, ka vairākas valstis ir pārcēlušas vēstniecības no Kijevas uz Ukrainas rietumiem, jo, ja cietīs, tad cietīs visa Ukraina kopā. Zelenskis vēlreiz apstiprināja, ka Ukraina vēlas iestāties NATO un Eiropas Savienībā.
"Daudzi līderi dod nelielu mājienu, ka Ukrainai nevajadzētu riskēt un pastāvīgi runāt par savu dalību aliansē. Jo šie riski ir saistīti ar Krievijas reakciju. Domāju, ka neviens to vairs neslēpj. Domāju, ka mums jābūt patiesiem. Tas ir mūsu lēmums to darīt tik un tā."
Tikmēr Krievijas Valsts domē otrdien plānots sākt izskatīt divus likumprojektus par Krievijas atbalstīto separātistu uz laiku okupēto Luhanskas un Doneckas apgabalu neatkarības atzīšanu no Ukrainas. Tos sagatavojuši Krievijas komunisti un valdošā partija “Vienotā Krievija”.
Kremlis riskē iešaut sev kājā
Iepriekš ne reizi vien izskanējuši minējumi, ka pašpasludināto republiku neatkarības atzīšana varētu būt viens no turpmākajiem Kremļa soļiem. Krievu politologs Gļebs Pavlovskis gan uzskata, ka šāds iznākums ir maz ticams.
“Krievijai tā būtu diplomātiska iešaušana sev kājā, jo tas nozīmētu Krievijas izstāšanos no Minskas vienošanās.
Bet Maskavai pašlaik nav nekādu citu ietekmes instrumentu uz Kijevu, kā vien Minskas vienošanās, ko Maskava visu laiku prasa ievērot un ko, starp citu, atzīst arī Apvienoto Nāciju Organizācija,” norāda Pavlovskis.
“Var jau apvainoties uz visu pasauli un iznīcināt pēdējo ietekmes instrumentu, bet man vairāk liekas, ka šeit mēs runājam par tādu kā biedēkli, kurš apzināti tiek palaists caur komunistiem, lai it kā samazinātu tā nozīmīgumu. Es gan nedomāju, ka tas notiks, jo man tas liekas neiedomājami.”
Pašpasludinātajās republikās aktīvi tiek kultivēti apgalvojumi par to, ka Ukraina, sadarbojoties ar amerikāņiem, ir sakoncentrējusi pie robežas savus spēkus un gatavojas uzbrukumam. Ja šāds uzbrukums notikšot, tā dēvētās vietējās varas pārstāvji esot gatavi lūgt militāru aizsardzību Krievijai.
Ukrainas parlaments gan vēl pirmdien plāno nākt klajā ar paziņojumu, kurā atkārtoti uzsver, ka Doneckas un Luhanskas tā sauktās “tautas republikas” ir neatņemamas Ukrainas sastāvdaļas.
Zelenskis kritizē bēgošos oligarhus
Tikmēr ar nomierinošu paziņojumu klajā nācis Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis, pēc kura vārdiem vairāki simti tūkstoši policistu, robežsargu un nacionālās gvardes karavīru turpina godprātīgi pildīt savu darbu un nekādas jaunas separātiskas aktivitātes netiks pieļautas.
“Neskatoties uz dažādiem paziņojumiem par iespējamām agresīvām darbībām no Krievijas puses, neviens nekrīt panikā un nebaidās. Visi vienkārši turpina pildīt savu darbu, lai rūpētos par ukraiņu mieru. Mēs ticam mūsu bruņotajiem spēkiem, kuri kopā ar mūsu diplomātiem un izlūkdienestiem rūpējas par mūsu ārējo drošību,” vēsta Monastirskis.
“Bet mēs, Iekšlietu ministrijā, nepieļausim jaunas separātiskas izpausmes līdzīgas tām, kuras 2014. gadā bija Harkovā, Luhanskā un Doneckā. Mēs nepieļausim arī Slavjanskas scenārija atkārtošanos.
Ja kaut kāds Girkins mēģinās ieņemt kādu administratīvo ēku, mūsu specvienības viņu nošaus bez brīdinājuma un bez šaubīšanās,” brīdina Ukrainas iekšlietu ministrs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikšanās laikā ar Šolcu arī asi kritizējis tos “Ukrainas patriotus”, kuri šajās dienās aktīvi pamet valsti. Ar to īpaši domāti aptuveni 20 oligarhi, uzņēmēji un arī parlamenta deputāti, kuri pēdējās diennakts laikā atstājuši valsti. Zelenskis devis šiem cilvēkiem 24 stundas laika, lai atgrieztos dzimtenē.
Šolcs rūpīgi gatavojies pirms tikšanās ar Putinu
Šolcs otrdien Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Avoti Vācijas valdībā pauduši, ka nesagaida no šīs tikšanās kādu konkrētu rīcību, bet drīzāk, ka Šolcs liks Putinam saprast, ka Eiropa patlaban ir ļoti vienota un to nevajadzētu novērtēt par zemu.
Vācijas prese spriež, ka nav zināms, cik liela varētu būt Šolca ietekme uz Krievijas līderi, bet zināms, ka viņš šai vizītei ir pamatīgi gatavojies.
Pirms došanās uz Maskavu Šolcs esot apspriedies ar bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kurai Putins ir labi zināms.
Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka ir sagatavojusi atbildi uz ASV un NATO reakciju, kas sekoja pēc Maskavas prasībām par tā dēvētajām drošības garantijām. Tā esot formulēta uz desmit lappusēm.
Krievija nav gatava bezgalīgi risināt sarunas ar ASV un NATO, bet ir iespēja panākt vienošanos, pavēstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
