Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko apgalvo, ka tie būs "miera spēki", kuru uzdevums būs rūpēties par "miera un stabilitātes saglabāšanu", taču pastāv bažas, ka Krievijas tā dēvētie "miera uzturētāji" vēlāk varētu virzīties pāri frontes līnijai un iesaistīties cīņā ar Ukrainas armiju.
Pēc tam, kad Krievijas prezidents Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, vairāku valstu līderi un politiķi pauduši stingru nosodījumu un brīdinājumus par sankcijām pret Maskavu.
Neskatoties uz notikušo, ceturtdien Ženēvā joprojām gaidāma ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās.
Krievija atklājusi savus patiesos nodomus
Pēc īpatnējās Kremļa saimnieka vēstures lekcijas un lēmuma par tā dēvēto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
Uz pirmdienas vakara notikumiem Rietumi reaģēja ātri, līderiem un politiķiem paužot stingru nosodījumu Putina lēmumam un izskanot paziņojumiem par to, ka notikušais uzskatāms par uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. ANO mītnē Ņujorkā jau tās pašas dienas vakarā sākās Drošības padomes ārkārtas sanāksme.
"Putins ir paziņojis, ka izvietos šajos reģionos Krievijas vienības. Viņš tās sauc par "miera uzturētājiem". Tās ir muļķības! Šis solis pilnīgi skaidri parāda Krievijas mēģinājumus radīt ieganstu tālākam iebrukumam Ukrainā," secina ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda.
Savukārt Vācijas vēstniece ANO uzsvēra, ka Krievija ar rīkojumu izvietot karaspēku Austrumukrainā ir atklājusi savus patiesos nodomus. Vācija otrdien paudusi, ka gatava nosūtīt papildspēkus uz NATO kaujas grupu Lietuvā.
Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja apgalvoja, ka Maskava joprojām ir "atvērta diplomātiskam risinājumam", taču brīdināja par "Ukrainas izvērsto agresiju".
Krievijas agresija varētu pietuvināt Somiju dalībai NATO
Somijas prezidents Sauli Nīniste otrdien sacīja, ka Krievijas rīcība Ukrainas krīzes laikā var no jauna izraisīt diskusijas par to, vai Somijai vajadzētu pievienoties NATO.
"Somija stingri atbalsta Ukrainu un ukraiņu tautu," piebilda Somijas līderis, kuram ir bijuši regulāri kontakti ar Krievijas prezidentu Putinu.
Somija un kaimiņvalsts Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču abas valstis ir Ziemeļatlantijas alianses partneres.
Tikmēr Čehijas premjerministrs Petrs Fiala brīdinājis, ka Eiropa ir vienu soli no kara. Čehija ir gatava piedalīties NATO spēku pastiprināšanā alianses austrumos, tostarp nosūtot turp speciālistus aizsardzībai pret ķīmisko ieroču izmantošanu.
Maskavas soli nosodījušas arī Lietuva un Polija, kuru prezidenti trešdien Kijevā plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēl vienu vizīti Ukrainā nākamnedēļ plāno arī Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte. Igaunijas prezidents Alars Kariss, kurš otrdien viesojās Kijevā, atzina, ka Krievija ir sagrāvusi Minskas vienošanos un Maskavai ir vēlme vēl vairāk padziļināt konfliktu.
Uz pirmdienas notikumiem reaģējusi arī Turcija, kurai ir draudzīgas attiecības gan ar Krieviju, gan Ukrainu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nosodīja Krievijas lēmumu atzīt Austrumukrainas separātiskos veidojumus, šo Kremļa soli dēvējot par nepieņemamu.
Zelenskis: Ukraina ne no viena nebaidās
Tikmēr Eiropas Savienība, paralēli sankciju noteikšanai gatavojas aktivizēt Eiropas Savienības kiberreaģēšanas komandu, lai palīdzētu Ukrainai stāties pretī Krievijas uzbrukumiem.
Atbildi uz Putina lēmumu par Donbasa separātistu republiku atzīšanu pauda arī Ukraina. Tās prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā tautai aicināja Rietumus sniegt skaidru atbalstu Ukrainai, piebilstot, ka Ukraina "nebaidās no nekā un no neviena".
"Mums un mūsu valstij nav laika garām lekcijām par vēsturi, tāpēc es neiedziļināšos pagātnē. Es runāšu par realitāti un nākotni. Aiz manis ir Ukraina savās starptautiski atzītajās robežās, un tādas tās paliks. Neskatoties uz jebkādiem Krievijas Federācijas paziņojumiem un rīcību.
Mēs ne no kā un neviena nebaidāmies. Mēs nevienam neko neesam parādā. Un mēs nevienam neko neatdosim.
Un mēs esam par to pārliecināti, jo tagad ir nevis 2014., bet 2022. gada februāris – cita valsts, cita armija. Viens mērķis – miers Ukrainā."
Otrdien Zelenskis paziņoja, ka izskatīs jautājumu par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka Kijevas solis, saraujot oficiālās saites ar Maskavu, "būtu ārkārtīgi nevēlams scenārijs, kas visu tikai sarežģīs". Neskatoties uz ''tautas republiku'' atzīšanu, Zelenskis nesaskata palielinātu kara risku.
Bažas par kara noziegumiem
Krievijas parlaments otrdien ratificējis līgumus par sadarbību ar Donbasa pašpasludinātajām republikām. Saskaņā ar līgumiem Krievija varēs uz tām nosūtīt karaspēku, izveidot militārās bāzes un kopīgi aizstāvēt republiku teritorijas.
Pastāv bažas, ka Krievija vēlēsies iet vēl tālāk pāri frontes robežām, lai savā kontrolē iegūtu ne tikai pašpasludināto republiku teritorijas, bet visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas. Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka jautājums par republiku robežām tikšot atrisināts vēlāk.
Ministrijas amatpersona otrdien sacījusi, ka Krievija "pagaidām" neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainas austrumiem, tomēr darīs to "draudu" gadījumā.
Ņemot vērā, ka pēdējo vairāku dienu laikā Krievija aktīvi vaino Ukrainu dažādos incidentos, tajā skaitā apšaudēs un sabotāžās, tā vien šķiet, ka iegansta meklēšana ar dažādu viltus operāciju īstenošanu, lai attaisnotu spēku ieviešanu, tikai turpināsies. Un plaši to turpina atspoguļot arī Kremļa propagandas kanāli, piemēram, vēstot, ka pie kontaklīnijas tiek koncentrēti arvien lielāki Ukrainas spēki.
Organizācija "Human Rights Watch" otrdien norādīja uz Krievijas īstenoto taktiku civilās infrastruktūras bombardēšanā Sīrijas konfliktā un pauda bažas, ka Ukrainā var atkārtoties tāda pati "kara noziegumu stratēģija", ja situācija saasināsies vēl vairāk un izcelsies bruņots konflikts.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
