Borisovs norādījis, ka Krievija šajā situācijā rīkosies saskaņā ar līgumu, un tas nozīmē, ka nesaņemot kuģi, Krievija vērsīsies tiesā un pieprasīs soda sankcijas.
Iepriekš Francijas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņojusi, ka nosacījumi, lai nodotu Krievijai tās pasūtīto Francijas militāro kuģi „Mistral”, joprojām nav izpildīti.
Francija bija cerējusi, ka septembrī parakstītā Minskas vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos radīs piemērotus apstākļus, lai saskaņā ar līgumu tomēr varētu piegādātu pirmo no diviem, jau pabeigto „Mistral” tipa desanta karakuģi. Tomēr situācija nav uzlabojusies - kopš spēkā stājās ugunspārtraukšanas vienošanās, apšaudēs bojā gājuši vēl simtiem cilvēku. Un rietumvalstis par notiekošo apsūdz Krieviju.
Šādā situācija Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka atkal atliek „Mistral” kuģa piegādi, un tas joprojām paliks pietauvots ostā Francijā. Prezidenta kancelejas paziņojumā teikts, ka piegādāt kuģi „nepieļauj pašreizējā situācija Ukrainas austrumos”. Tādēļ Olands nolēmis atlikt piegādi līdz jaunam paziņojumam par šo jautājumu.
Francijas prezidenta lēmuma publiskošana nebija gluži negaidīta.
Iepriekš pirms Elizejas pils paziņojuma, rīta pusē Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss intervijā radiostacijai „France-Inter’ jau bija norādījis, ka pašreiz apstākļi modernā karakuģa piegādei nav piemēroti. Jautāts par to, kādu termiņu valdība ir noteikusi, lai pateiktu „jā” vai „nē” Krievijai par Mistral kuģi, Francijas ārlietu ministrs atbildēja, ka termiņi ir noteikti līgumā, piebilstot, ka radio ēterā par tiem nerunās.
Tomēr Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd par piegādi nevar būt runas: „Piegādes nosacījumi nav izpildīti acīmredzamu iemeslu dēļ. Pietiek paskatīties uz to, kas notiek Ukrainā. Nosacījumi piegādei pašlaik nav izpildīti. Tas ir pilnīgi skaidrs.”
Pēc šiem Parīzes paziņojumiem var gandrīz droši prognozēt, ka līdz mēneša beigām „Mistral” kuģis Krievijas rokās nenonāks. Iepriekš tika vēstīts, ka Maskava esot brīdinājusi Franciju par „nopietnām sekām”, ja pirmais kuģis netiks piegādāts līdz novembra beigām.
Kremļa reakcija pēc Olanda paziņojuma gan bija salīdzinoši mierīga. Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs pauda, ka Maskava neplāno nekavējoties iesniegt prasību tiesā pret Franciju saistībā ar „Mistral” piegādes atlikšanu. Ziņu aģentūrai „RIA Novosti” viņš paziņoja, ka Krievija „pacietīgi gaidīs”. Vienlaikus Borisovs, norādot, ka viss ir ierakstīts līgumā, brīdināja - ja Parīze galu galā tiešām atteiksies no kuģa piegādes, Krievija iesniegs prasību tiesā un Francijai būs jārēķinās ar soda naudām.
Iepriekš Francija uzsvēra, ka 1,2 miljardus vērtais līgums jau ticis noslēgts 2011.gadā un nauda saņemta, tāpēc nebūtu pareizi piegādes aizturēt.
Jau ziņots, ka Francija apturējusi pirmā desanta kuģa „Mistral” piegādi Krievijai. Līgumu par divu „Mistral” kuģu būvi Krievija un Francijas uzņēmums DCNS parakstīja 2011.gada jūnijā, bija paredzēts, ka kuģus Krievija saņems šogad oktobrī.
Parīzes lēmumu aizkavēt „Mistral” pārdošanu atzinīgi novērtējuši Francijas sabiedroti NATO un Ukraina, bet Krievija paziņojusi, ka tā nav īpaša traģēdija.
Desanta bāzes kuģis „Mistral” ir lielākais kuģis Francijas jūras flotē. Tas var uzņemt līdz 16 helikopteriem, desmitiem bruņu transportieru un simtiem kareivju.
Kopš vasaras sākuma uz pirmā „Mistral” kuģa, kas saucas „Vladivostoka” un ir gandrīz pabeigts, tā izmantošanu apguvuši aptuveni 400 Krievijas jūrnieku. Otrs kuģis „Sevastopole” saskaņā ar līgumu jāpiegādā nākamgad, bet Parīzes trešdienas paziņojumā tas nav pieminēts.
„Mistral” pārdošanas kritiķi bažījas, ka Krievija šos karakuģus var nākotnē izmantot militārām operācijām Baltijas vai Melnajā jūrā.
