Krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētājs Romāns Došinskis uzskata, ka izkārtnes jaunajai paaudzei rada sagrozītu valodas vidi. Taču tā ir ļoti būtiska personības veidošanai. Viņaprāt, likumā jāieraksta, kas ir valsts valoda , kas par to atbild un kāda ir administratīvā atbildība par pārkāpumiem.
“Drīz pat lamāties angliski sāks, un tas noteikti būs krievu kultūras gals,” uzskata Maskavas Valsts universitātes Socioloģijas fakultātes Ģimenes un demogrāfijas katedras vadītājs Anatolijs Antonovs, norādot uz krievu valodas vārdu aizvietošanu ar svešvārdiem ikdienā, kirilicas un latīņu rakstības sajaukumu reklāmās un izkārtnēs.
Antonovs atbalsta “lingvistiskās policijas” izveidi, kas līdzinātos, piemēram, Latvijas Valsts valodas centram un Igaunijā esošajam analogam.
Tikmēr rakstniece, filoloģe Irina Krajeva atgādināja, ka krievu valodā ir daudz aizguvumu un atteikties no tiem nevar: “Ja pēkšņi aizliegtu visus svešvārdus, kas nonāk pie mums no dažādām ātri augošām nozarēm, tad daudzi speciālisti vienkārši kļūs “mēmi”.”
Tajā pašā laikā viņa piekrīt, ka publiskajā telpā krievu valodas vārdi bez vajadzības tiekot aizstāti ar svešvārdiem vai arī tiek papildināti ar latīņu alfabēta burtiem.
