Krievija draud izvietot kodolieročus Baltijas jūras reģionā

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO aliansei, Krievijai nāksies izvietot kodolieročus Baltijas jūras reģionā.

Lietuvas amatpersonas paudušas izbrīnu par Medvedeva izteikumiem, jo Lietuvas drošības dienestu rīcībā ir informācija, ka Krievijas kodolieroči jau sen ir izvietoti Kaļiņingradas apgabalā.

Medvedevs ceturtdien izklāstījis savu reakciju uz ziņām par iespējamo Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO (abas ziemeļvalstis jau šovasar varētu iesniegt NATO attiecīgu pieteikumu).

NATO vadība sola, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija izlems pievienoties aliansei, tās uzņems paātrinātā kārtībā.

“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Krievijai būs vairāk oficiāli reģistrētu ienaidnieku,” raksta Medvedevs.

Viņš apgalvo, ka no Krievijas pozīcijām neesot īpašas nozīmes, vai NATO ir 30 vai 32 dalībvalstis, turklāt Zviedrija un Somija ir salīdzinoši nelielas valstis. Taču tādējādi Krievijas sauszemes robeža ar NATO kļūs vairāk nekā divas reizes garāka.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO piespiestu Krieviju domāt par savas rietumu robežas nostiprināšanu.

Medvedevs apgalvo, ka tādā gadījumā Krievijai nāksies pastiprināt savus spēkus Somu jūras līča apkaimē, attīstīt pretraķešu aizsardzību šajā reģionā. Tādā gadījumā arī nevarot būt ne runas par Baltijas jūras kā no atomieročiem brīvas zonas statusu, jo Krievijai esot “jāatjauno spēku līdzsvars”.

Medvedevs gan spriež, ka Somijas un Zviedrijas iespējamā pievienošanās NATO atšķiras no Ukrainas situācijas, jo Krievijai ar šīm valstīm neesot teritoriālu strīdu.

Jāatgādina, ka Ziemas kara rezultātā PSRS un Krievija kā tās mantiniece piesavinājās ap 10% pirmskara Somijas teritorijas.

Medvedevs arī izteica netiešus draudus Somijai un Zviedrijai, norādot, ka neviens nevēlas, lai tuvumā tiktu izvietoti “Iskander” raķešu kompleksi, hiperskaņas raķetes un kuģi ar atomieročiem.

“Cerēsim, ka uzvarēs mūsu ziemeļu kaimiņu veselais saprāts. Bet ja ne, tad, kā teikt, “viņš pats atnāca”,” Medvedevs savu vēstījumu nobeidz ar draudīgu citātu no filmas “Briljantu roka”.

Krievija jau 2018. gadā pavēstīja, ka izvietojusi “Iskander” raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā. Šo raķešu darbības rādiuss ir līdz 500 km, tādējādi tās var sasniegt mērķus arī Baltijas valstu teritorijā.

Uz to, ka “Iskander” jau atrodas netālu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”). “Līdz ar to nekas jauns šeit notikt nevar. Tā ka Krievijas draudi jau sen ir bijuši izpildīti,” sacīja ministrs.

Viņaprāt, pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO Baltijas jūra būs drošāka. Arī sadarbība ar šīm valstīm kļūs intensīvāka.

“Mums nav jājūtas vairāk apdraudētiem, tieši otrādi – mums jājūtas stiprākiem. Somija un Zviedrija, lai arī mazas, tās ir ilgu laiku trenējušās valstis,” sacīja Pabriks.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks raksturojis Medvedeva izteiktos draudus kā dīvainus, jo nav noslēpums, ka Kaļiņingradas apgabalā jau ir izvietoti Krievijas kodolieroči.

“Viņiem ir kodolieroči, palaišanas iekārtas, noliktavas. Starptautiskā sabiedrība un reģiona valstis to ļoti labi zina,” ziņu aģentūrai "BNS" teica Anušausks.

“Krievijas tagadējie draudi ir diezgan dīvaini, jo mēs zinām, ka viņiem ir šie ieroči 100 km attālumā no Lietuvas robežas. Kodolieroči vienmēr glabāti Kaļiņingradas apgabalā.”

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis spriež, ka pagaidām Krievijas līderu izteikumi ir abstrakti draudi, tomēr pret tiem jāizturas nopietni. Landsberģis gan norāda, ka Krievijas rīcībā nav efektīvu līdzekļu, kā vērsties pret Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt