Oficiālās ziņas no Briseles par trīspusējām sarunām starp Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstrēmu, Krievijas ekonomikas attīstības ministru Alekseju Uļukajevu un Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Klimkinu ir skopas. Eiropas Komisijas paziņojums vēsta, ka pušu viedokļi par brīvās tirdzniecības zonas ieviešanu starp Ukrainu un Eiropas Savienību joprojām atšķiras un eksperti turpinās darbu.
Krievijas ministrs Uļukajevs uzreiz pēc sarunām žurnālistiem sacīja, ka tās esot bijušas konstruktīvas:
“Sarunas turpinās, un vairākos jautājumos kolēģi atzīst, ka mūsu bažas ir pamatotas. Tas skar muitas administrēšanas, sanitārās un fitosanitārās kontroles, kā arī tehniskās regulēšanas jautājumus. Tomēr diemžēl pagaidām šī izpratne nav materializējusies kādā vienošanās dokumentā.”
Krievija jau vairākkārt ir norādījusi, ka, uzsākot brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību, Ukrainai būs jāpāriet uz Eiropas standartiem pārtikas un citu produktu jomā. Tie atšķiras no Krievijas normām, kas var radīt problēmas, jo Ukraina pašreiz var brīvi tirgoties arī ar Krieviju.
Tādēļ gadījumā, ja ekonomiskā vienošanās starp Ukrainu un Eiropas Savienību tomēr stāsies spēkā, Krievija sola rīkoties, lai mazinātu riskus tās ekonomikai. Tas, kā tas tiks darīts, pagaidām netiek precizēts. Tomēr nav izslēgts, ka Krievija varētu pilnībā aizliegt Ukrainas preču importu savā teritorijā, kas negatīvi ietekmēs jau tāpat vājo Ukrainas ekonomiku.
Jāsaka gan, ka Ukrainas lauksaimniecības produktu eksports uz Krieviju šogad jau tāpat ir sarucis par 76% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Līdz ar to Ukraina uzstāj, ka brīvās tirdzniecības līgumam ar Eiropu ir jāstājas spēkā, kā paredzēts, proti ar 1.janvāri. Ukrainas lauksaimniecības ministrs Aleksejs Pavļenko Kijevā sacīja, ka nesaskata riskus no tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas ar Eiropas Savienību.
“No 2016. gada 1. janvāra tiks atceltas importa nodevas un citi tirdzniecības šķēršļi. Mēs kļūsim par pilntiesību Eiropas tirgus sastāvdaļu. No pārtikas nozares viedokļa mēs šeit nesaskatām pilnīgi nekādus riskus. Mēs esam unikāla valsts, jo mums ir ļoti daudz ēdiena. Mēs ražojam divarpus reizes vairāk pārtikas produkcijas, nekā spējam paši patērēt,” norādīja Pavļenko.
Ukraina uzskata, ka Krievija izmanto šīs sarunas, lai novilcinātu laiku, un tās pretenzijas neesot pamatotas. Savukārt Krievija apgalvo, ka Brisele piekrīt tās raizēm.
Ja Krievija pilnībā aizliegs Ukrainas preču importu, Ukrainas ekonomika zaudēs aptuveni 1,5 miljardus ASV dolāru. Tomēr tās valdība cer, ka tuvināšanās Eiropas tirgum to atsvērs.
