Sadaļas Sadaļas

Krievija draud atņemt zemi Ukrainas pilsoņiem Krimā

Krievijas anektētajā Krimā stājies spēkā rīkojums, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties un paturēt īpašumā zemi. Īpaši smagi šāds aizliegums skar Krimā dzīvojošos Ukrainas pilsoņus, kuri uzskata, ka tas ir viens no paņēmieniem, lai piespiestu viņus pieņemt Krievijas pilsonību.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas pieņemtais likums nosaka, ka Krimā zeme nevar piederēt "ārvalstu pilsoņiem".
  • Ukrainas pilsoņi spriež, ka tas ir mēģinājums piespiest viņus pieņemt Krievijas pilsonību.
  • Eiropas Savienība uzskata, ka šāds likums ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Nesen apritēja septiņi gadi kopš Ukrainai piederošajā Krimā tika sarīkots starptautiski neatzītais balsojums par pussalas pievienošanu Krievijai. Neilgi pēc 2014. gada balsojuma Krima kļuva par vēl vienu Krievijas Federācijas reģionu, lai arī starptautiski šī aneksija faktiski pielīdzināta okupācijai.

Pirms gada, 2020. gada martā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par vairāku Krimas reģionu noteikšanu par pierobežas zonu. Šis rīkojums nozīmē, ka 19 no 25 Krimas reģioniem zeme nedrīkst piederēt ārvalstu pilsoņiem.

Pieaug spiediens uz ukraiņiem

Šie ierobežojumi attiecas uz Eipatoriju, Kerču, Jaltu, Sudaku, 12 Sevastopoles rajoniem. Tāpat aizliegums skar zemes Simferopolē, Džankojā, Krasnoperekopā un citos rajonos. Zemes īpašniekiem tika dots gads, lai nodotu īpašuma tiesības.

Vēršoties pēc paskaidrojumiem Krievijas zemes reģistrā, aģentūra RBK noskaidrojusi: ja gada laikā ārvalstu pilsoņi zemes īpašuma tiesības nav nodevuši Krievijas pilsoņiem, šo īpašumu ar tiesas spriedumu var piespiedu kārtā pārdot. Iegūtā summa tiktu novirzīta vai nu bijušajam īpašniekam, vai nu valsts (Krievijas) vai pašvaldības īpašumā, izmaksājot bijušam īpašniekam tiesas noteikto kompensāciju.

Kopš šī lēmuma pagājis gads, un 21. martā likums ir stājies spēkā. Kā paziņojušas Krimas varas iestādes, Putina rīkojums attiecas uz aptuveni 11,5 tūkstošiem zemes īpašumu. Krimas zemes īpašnieku vidū ir 55 valstu pilsoņi, bet lielākā daļa, protams, ir Ukrainas pilsoņi.

Lai arī Krievijas varas iestādes uzsver, ka prezidenta rīkojums neattiecas uz mājām, dzīvokļiem vai jebkādām citām celtnēm, bet gan tikai uz zemi, vairums ukraiņu ir pārliecināti, ka šis ir kārtējais Krievijas mēģinājums piespiest Krimā dzīvojošos ukraiņus pieņemt Krievijas pilsonību.

Cilvēktiesību pārkāpums

Krievijas pieņemto likumu par starptautisko tiesību pārkāpumu uzskata arī Eiropas Savienība.

“Eiropas Savienība atgādina, ka neatzīst Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, jo tas ir starptautisko tiesību pārkāpums. Eiropas Savienība arī neatzīst minēto rīkojumu un uzskata tā stāšanos spēkā par mēģinājumu piespiedu kārtā integrēt nelikumīgi anektēto pussalu Krievijas sastāvā,” teikts Eiropas Savienības ārlietu dienesta paziņojumā.

“Krima ir Ukrainas sastāvdaļa. Šis rīkojums ir arī starptautisko cilvētiesību pārkāpums, jo tas ir vēl viens solis pretī Krievijas pilsonības ieviešanai pussalā. Tas ir novedis pie privātīpašuma atņemšanas.”

Kā paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija, pēc Ukrainas suverenitātes atjaunošanas Krimā zemes īpašnieku tiesības uz viņu īpašumiem tiks atjaunotas. Ukrainas parlamenta spīkers Dmitrijs Razumkovs otrdien uzsvēris, ka pussalas deokupācija joprojām ir Ukrainas prioritāte.

Razumkovs atzīst, ka šobrīd situācija Krievijas okupētajā teritorijā dažādās dzīves jomās pasliktinās – tas attiecoties gan uz reģiona militarizāciju, gan uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošanu, gan jautājumā par reģiona ekoloģisko drošību.

KONTEKSTS:

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma, kura rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Ukraina un gandrīz visas pasaules valstis joprojām uzskata Krimu par Ukrainas teritoriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt