Olimpiskajām spēlēm ir sena un leģendāra vēsture, ko caurstrāvo sporta un sacensību gars. Taču cilvēku sapulcēšanās sporta svētkos no visas pasaules tiek izmantota arī, lai izplatītu tik svarīgo miera vēsti. Pekinas ziemas spēles nav izņēmums, un arī šoreiz ANO ir atjaunojusi tā saukto pamiera apsolījumu.
Lūdzu, nolieciet ieročus!
Olimpiskā vēsture saistās ar liecībām par to, ka pirmās olimpiskās spēles tika organizētas kā miera simbols, panākot, ka sengrieķu polisas nevērš ieročus pret citkārt savā starpā karojošajiem spēļu apmeklētājiem un dalībniekiem. Lai gan vēsturnieki norāda, ka vēsturiskā patiesība, visticamāk, nav bijusi tik ideālistiska, mūsdienās aicinājums uz “olimpisko pamieru” ar jaunu sparu izskanēja 90. gados Dienvidslāvijas karu laikā.
“Olimpiskās kustības ziņojums ir stiprāks kā jebkad. Lūdzu, pārtrauciet cīnīties, lūdzu, pārtrauciet nogalināt! Lūdzu, nolieciet ieročus!” 1994. gadā ziemas spēlēs Lillehammerē aicināja toreizējais Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Huans Antonio Samarančs.
Kopš tā laika pamiera rezolūcija, aicinot pārtraukt karadarbību uz spēļu laiku, tiek atjaunota katrā olimpiādē. Pekinu tā sasniegs ar aicinājumu “celt miermīlīgu un labāku pasauli caur sportu un olimpiskajiem ideāliem”.
“Mēs uzskatām, ka olimpiskās spēles ir ārkārtīgi svarīga manifestācija mūsdienu pasaulē, sniedzot iespēju vienotībai, savstarpējai cieņai un sadarbībai starp cilvēkiem no dažādām kultūrām, reliģijām vai atšķirīgas etniskās piederības,” uzsver ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Uzbrukums spēļu pirmajās dienās ir maz ticams
Tomēr ANO olimpiskā pamiera rezolūcija nav juridiski saistoša, un nesenā vēsturē to divreiz pārkāpusi Krievija, kas ir viena no ANO Drošības padomes valstīm.
2008. gada 8. augustā, dienā, kad tika atklātas Pekinas vasaras olimpiskās spēles, Krievijas tanki šķērsoja Gruzijas robežu. Kamēr sportisti gatavojās olimpiskajam startam, militāro operāciju rezultātā Gruzija zaudēja kontroli pār aptuveni piektdaļu no savas teritorijas.
Savukārt 2014. gadā Soču ziemas olimpisko spēļu slēgšanas dienā 23. februārī Krievijas prezidents Putins noturēja nacionālās drošības padomes sēdi, uzreiz pēc kuras sākās Krimas aneksijas operācijas aktīvā fāze.
Pašlaik, ņemot vērā tagadējo spriedzi Krievijas attiecībās ar Ukrainu, masveidīgo spēku koncentrāciju pierobežā, kā arī rietumvalstu izlūkinformāciju, virkne Rietumu ekspertu apgalvo: ja Krievija tiešām izšķirsies par militāras operācijas veikšanu, ļoti iespējams, tas atkal sakritīs ar laiku, kad ANO izsludina olimpisko pamieru, bet diez vai ar spēļu atklāšanu, uz ko Putins ieradies klātienē Pekinā.
“Domāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā varētu notikt februāra vidū vai beigās, ja raugāmies, kādi militārie sagatavošanās darbi būtu nepieciešami šādai ofensīvai,” spriež bijušais ASV Nacionālās drošības padomes Eiropas nodaļas direktors Aleksandrs Vidmans.
“Otrs faktors ir olimpiskās spēles Ķīnā. Lai gan 2008. gada ofensīva Gruzijā sakrita ar Pekinas vasaras olimpiskajām spēlēm, nedomāju, ka Krievija to gribēs šoreiz. Droši vien pagaidīs vairākas dienas, lai neaizvainotu ķīniešus, kuru atbalsts būtu nepieciešams, ja pret Krieviju tiktu vērstas ļoti stingras sankcijas.”
Kremlis joprojām kategoriski noraida apgalvojumus par plāniem iebrukt Ukrainā. Un vismaz deklaratīvi, tāpat kā citas ANO dalībvalstis, arī apņemas ievērot olimpisko pamieru.
