Krievija un Francija līgumu par helikopteru bāzes kuģu „Mistral” celšanu noslēdza 2011.gadā. Līgums nosaka, ka pirmajam no uzceltajiem kuģiem ar nosaukumu „Vladivostoka” Krievijas kara flotes rīcībā ir jānonāk jau šajā gadā. Otram kuģim „Sevastopolei” – 2015.gadā. Pirmais no minētajiem kuģiem ūdenī tika nolaists šī gada martā, un pirmās desmit dienu ilgās pārbaudes ar krievu ekipāžu jau ir veiktas.
Taču Ukrainas krīzes un īpaši Krimas okupācijas dēļ jautājums par līguma saistību izpildi tika apdraudēts, Eiropas Savienības dalībvalstīm un ASV pieprasot, lai Krievijas īstenotās politikas dēļ Francija atteiktos no kuģu piegādāšanas. Lai arī Francija solījās savas saistības izpildīt, septembra sākumā tika paziņots, ka pagaidām kuģa nodošana Krievijai ir atlikta, taču, ja situācija Ukrainas austrumos uzlabosies, šo lēmumu varētu pārskatīt.
Kā trešdien paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kompānija „Ros-oboron-eksport” ir saņēmusi ielūgumu 14.novembrī ierasties San-Nazeras kuģu būvētavā uz pirmā kuģa saņemšanu un otrā kuģa nolaišanu ūdenī. Šajā pilsētā pašlaik jau atrodas 360 krievu flotes jūrnieki, kas ar jauno kuģi no Francijas varētu doties prom laikā no 15. līdz 20.novembrim.
Pēc Rogozina vārdiem, tehniski „Mistral” līguma izpilde notiek pēc plāna. Runājot par politiskajiem lēmumiem, Dmitrijs Rogozins atgādinājis, ka politiskie lēmumi ir jāpieņem Francijas prezidentam, paužot cerību, ka Francijai būs jāaizstāv sava uzticamā partnera reputācija.
Kā ziņo aģentūra TASS, atsaucoties uz Elizejas pils preses dienestu, Francija pašlaik neapstiprinot „Mistral” kuģa nodošanu Krievijai 14.novembrī.
Helikopteru kuģi „Mistral ir daļa no Krievijas kara flotes modernizācijas plāna. Lai arī Krievija tiek apsūdzēta agresīvā rīcībā pret savām kaimiņvalstīm, pati Maskava arvien aktīvāk rietumvalstis sauc par reālu apdraudējumu.
Piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka rietumnieciski noskaņotie spēki mēģinot Ukrainā izveidot galējo robežu spiediena izdarīšanai uz Krievijas un Baltkrievijas vienoto valsti, tāpēc Maskavai un Minskai ir nepieciešama kaujas spējīga armija.
Šoigu atkārtoti paudis Krievijā savulaik tik ļoti populāros apgalvojumus par to, ka ASV un Eiropas Savienība veicināja likumīgi ievēlētā Ukrainas prezidenta gāšanu, kā arī atbalsta ar jauno varu neapmierināto iedzīvotāju apspiešanu ar spēku. Krievijas aizsardzības ministrs arī nosaucis Baltkrieviju par Krievijas tuvāko militāro sabiedroto, norādot, ka ir nepieciešams skaidri koordinēt abu valstu centienus pretoties mūsdienu izaicinājumiem un draudiem, tostarp starptautiskajam terorismam un ekstrēmismam.
2016.gadā Bobruiskā plānots atklāt Krievijas gaisa spēku bāzi. Ar šādu lēmumu gan nav īsti apmierināti Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri uzskata, ka tik cieša sadarbība ar Maskavu var palielināt valsts atkarību no Krievijas.
