Analītiķi gan norāda, ka Kremlis šajā ziņā jau ir cietis neveiksmi. Tomēr Ukrainai jārēķinās, ka neklausot Putina aicinājumiem, var nākties izjust ekonomisko spiedienu. Tostarp Krievija paziņojusi par aizliegumu importēt populāra Ukrainas saldumu ražotāju produktus, jo tie neatbilst kvalitātes kritērijiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvadītajā nedēļas nogalē ieradās divu dienu vizītē Ukrainā. Oficiālais mērķis bija Krievzemes kristianizācijas 1025.gadadienas kopīgās svinības. Bet viesošanos Kremļa saimnieks arī izmantoja, lai censtos pārliecināt Kijevu mainīt uzņemto kursu uz ES.
Kad 2010. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Maskavas atbalstītais Viktors Janukovičs, viņš solīja uzlabot attiecības ar Krieviju. Pirmajos mēnešos viņa pieņemtie lēmumi tiešām liecināja par to, ka kurss ir uzņemts uz austrumiem. Tomēr pēdējā laikā Kijeva arvien mērķtiecīgāk cenšas tuvoties Briselei, un rudenī vēlas parakstīt sadarbības līgumu ar ES, kas sniegtu priekšrocības tirdzniecībā.
Bet Maskava vēl cenšas pierunāt Kijevu pievienoties Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas izveidotajai muitas ūnijai. Vēršoties pie Ukrainas politiskajiem līderiem, Putins paziņoja, ka „tikai apvienojot spēkus, varam būt konkurētspējīgi”. Viņš arī norādīja, ka šī gada sākumā Krievijas savstarpējās tirdzniecības apjoms ar Ukrainu kritās par gandrīz piekto daļu, kamēr ar ūnijas valstīm tas arvien pieaudzis.
Tomēr uz abiem krēsliem Jaunkovičs nevar sēdēt, bet viņa paziņojumi liecina, ka no kursa uz Eiropu Kijeva negatavojas atteikties. „Kopumā tas būtu vērtējams kā Putina pēdējais mēģinājums atgriezt atpakaļ Ukrainu tajās izejas pozīcijās, ar kurām viņš rēķinājās, kad prezidents Janukovičs nāca pie varas,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra analītiķis Rinalds Gulbis.
Viņš uzsver, ka Janukovičs diezgan tieši norādīja Krievijai, ka Ukraina vēlas attālināties no Maskavas. „(..) [Janukovičs parādīja, ka] pārredzamā nākotnē tomēr viņiem lielāki ieguvumi ir redzami tieši no ciešākām saitēm un integrāciju Eiropas Savienībā un tās struktūrām,” norāda Gulbis.
Bet šādā gadījumā Kijevai ir jārēķinās ar iespējamām pretdarbībām no Maskavas. Zīmīgi, ka pēc Putina vizītes pirmdien Krievijas sanitārais un patērētāju tiesību aizsardzības dienests „Rospotrebnadzor" paziņoja, ka aizliedz Ukrainas saldumu uzņēmumu „Roshen” izstrādājumu importu. Esot pārkāptas kvalitātes un drošības prasības, tostarp piena šokolādē atrasts benzopirēns. Uzņēmums pieprasījis detalizētus paskaidrojumus, norādot, ka nekad iepriekš Krievijā nav bijuši iebildumi pret tā produkciju. Putina pēdējo izteikumu kontekstā šis varētu būt brīdinājuma šāviens, atzīst Rinalds Gulbis. „Droši vien, ka tas ir saistāms. Krievija vairākas reizes arī mūs ir sodījusi. Brīdi, kad mēs sakām, ka mēs attālināsimies no Krievijas tirgus, tajā pašā laikā mums par tām pašām šprotēm tiek paziņots, ka dioksīna līmenis ir par augstu vai kaut kas tamlīdzīgs. Tās ir tās varas sviras, kuras Krievijai ļoti patīk izmantot, sodot savus ekonomiskās sadarbības partnerus,” skaidro Gulbis.
Viņš gan atgādina - ja Janukovičs vēlēsies ciešāk integrēties ar ES, „viņam nāksies nest politiskus upurus, piemēram, pārskatīt [bijušās premjeres] Jūlijas Timošenko atrašanos ieslodzījumā.”
