Krievijas prezidenta administrācija skaidro, ka runa ir tikai un vienīgi par gaisa spēku izmantošanu, bet sauszemes spēki Sīrijas konfliktā nepiedalīšoties. Sīrijas opozīcijas aktīvisti gan ziņo, ka krievu spēku uzlidojumos bojā gājuši arī civiliedzīvotāji.
Tikai dažas stundas pēc tam, kad Krievijas Federācijas Padome pilnvaroja prezidentu Vladimiru Putinu pielietot Krievijas karaspēku ārzemēs, šajā gadījumā Sīrijā, Rietumu informācijas aģentūras ziņoja par krievu gaisa spēku veiktajiem pirmajiem uzlidojumiem Sīrijas teritorijā.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā norādīts, ka par mērķiem kļuvuši teroristu grupējuma „Islāma valsts” militārie objekti, komunikāciju iekārtas, munīcijas noliktavas un degvielas krātuves.
Zīmīgi, ka šis solis sperts tūlīt pēc Putina atgriešanās no Savienotajām Valstīm, kur viņš uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā aizstāvējis Sīrijas autoritāro prezidentu Bašaru al Asadu, jo viņš esot tas, kurš reāli cīnās ar džihādistu grupējumu “Islāma valsts”. Ņujorkā Putins arī aicinājis izveidot plašu starptautisko koalīciju cīņai pret grupējumu, kas būtu līdzīga aliansei, kas stājās pretī Hitleram Otrajā pasaules karā.
Tomēr viņa nākamais solis šai iecerei pagaidām neatbilst. Kā stāsta dažādi avoti, oficiālajā notā Maskava trešdien pieprasījusi ASV aizvākt visas savas kara lidmašīnas no Sīrijas gaisa telpas, jo virs Sīrijas tagad lidojumus veic Krievijas iznīcinātāji. Pentagons uz to vēl nav reaģējis.
Komentējot uzsāktos uzlidojumus, Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka vienīgais un visefektīvākais veids, kā cīnīties ar starptautiskajiem teroristiem, ir mēģināt viņus apsteigt un iznīcināt jau sagrābtajās teritorijās, negaidot, kad viņi varētu ierasties, piemēram, Krievijā.
“Visiem ir zināms, ka teroristu organizācijas “Islāma valsts” rindās šodien karo tūkstošiem Eiropas valstu, Krievijas un bijušo padomju republiku pilsoņu. Nav jābūt speciālistam šajos jautājumos, lai saprastu: ja viņi gūs panākumus Sīrijā, tad nenovēršami atgriezīsies arī savās valstīs un nonāks arī Krievijā,” sacīja Putins.
Viņš norādījis, ka pašlaik uzlidojumus Islāma valsts pozīcijām veic jau vairākas valstis, tostarp ASV, Francija un Austrālija, taču, pēc Krievijas vadītāja vārdiem, tas tiek darīts nelikumīgi.
“Mēs vienmēr esam atbalstījuši un atbalstīsim cīņu pret starptautisko terorismu. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka tam jānotiek tikai un vienīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Proti, vai nu ar ANO Drošības padomes rezolūciju palīdzību, vai nu pēc valsts, kurai ir vajadzīga militārā palīdzība, lūguma. Ne viena, ne otra mūsu partneriem darbībām Sīrijā nav. Par spīti tam, mēs uzskatām par iespējamu un vērtīgu visu ieinteresēto pušu centienu apvienošanu cīņā pret terorismu, kā arī kopīgu darbību, balstoties uz ANO statūtiem,” sacīja Krievijas līderis.
Krievijas prezidents arī uzsvēris, ka par visām Krievijas aktivitātēm ir informētas visas iesaistītās puses, atkārtoti norādot, ka Krievija negatavojas iesaistīties Sīrijas konfliktā, pēc Putina vārdiem, “līdz galvai”. Tā vietā Sīrijas armija tikšot atbalstīta tikai no gaisa un tikai laikā, kad Sīrijas armija dodas uzbrukumā.
Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Sīrijas opozīcijas aktīvistiem, ziņoja, ka Krievijas gaisa spēku šīsdienas uzlidojumi bijuši vērsti pret piecām pilsētām un tajos bojā gājuši vismaz 36 cilvēki, tostarp pieci bērni. Aktīvisti norāda, ka neviens no šiem reģioniem neatrodas “Islāma valsts” kaujinieku kontrolē.
Iepriekš mandāts par karaspēka lietošanu ārvalstīs Putinam piešķirts pērn martā, saasinoties konfliktam Ukrainā, taču tagad prezidenta administrācijas pārstāvis īpaši norādīja, ka tas attiecas tikai uz Sīriju un tikai gaisa spēku iesaisti.
“Pirmais, un pats svarīgākais: runa ir konkrēti par Sīriju. Runa nav par kādu ārpolitisku mērķu sasniegšanu un ambīciju apmierināšanu, par ko mūs regulāri apsūdz mūsu Rietumu partneri, bet runa ir tikai par Krievijas nacionālajām interesēm,” sacīja Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs.
ASV vadītā Rietumu un arābu valstu koalīcija jau labu laiku bombardē “Islāma valsts” pozīcijas Irākā un Sīrijā. Tomēr Kremlis šos uzlidojumus atkārtoti nosauc par nelikumīgiem, jo tos nav pieprasījusi Damaska un nav apstiprinājusi ANO Drošības padome.
Eksperti ir vienisprātis, ka tiešā iesaistīšanās Sīrijas konfliktā Krievijai ir diplomātijas panākums, taču apšauba, ka tā spēs ko būtiski mainīt konflikta norisē. Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs izteicies, ka Krievija ar šo soli sevi nostāda sarežģītā situācijā un pati var kļūt par džihādistu mērķi. Turklāt galu galā, iespējams, Maskava būs spiesta pat mainīt politisko kursu attiecībā uz Asadu.
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta - Federācijas Padome - trešdien, 30.septembrī, devusi atļauju valsts prezidentam izmantot valsts bruņotos spēkus Sīrijā. Krievijas prezidenta administrācija skaidroja, ka runa ir tikai un vienīgi par gaisa spēku izmantošanu, bet sauszemes spēki Sīrijas konfliktā nepiedalīšoties.
Sīrijas kara dēļ savstarpēji varētu tuvināties ASV un Krievija, vienojoties par kopīgu nostāju pret „Islāma valsti” un tiecoties nodibināt mieru Sīrijā.
Jau četrarpus gadus Sīriju plosa karš, kurā dzīvības laupītas ceturtdaļmiljonam iedzīvotāju, bet miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās.
