Jazovs bija Padomju Savienības aizsardzības ministrs no 1987. gada līdz 1991. gadam. Viņš bija pēdējais, kuram bija PSRS augstākā militārā pakāpe - maršals. Jazovs bija pārliecināts komunists un stingrās līnijas piekritējs, un viņam nepatika tā dēvētā "perestroikas" un "glastnostj" politika. Jazovs bija viens no tiem, kuri 1991. gada 19. augustā sarīkoja puču pret PSRS kompartijas ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu. Pučisti centās nepieļaut Padomju Savienības sabrukumu un gribēja apturēt Baltijas vēlmi pēc neatkarības. Apvērsuma mēģinājums izgāzās. Jazovs cietumā pavadīja 18 mēnešus, līdz jaunais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins viņu apžēloja. Jazova karjera bija galā, taču viņš turpināja būt konsultants daudzās militārās iestādēs un ministrijās.
Pērn martā tiesa Lietuvā maršalam aizmuguriski piesprieda 10 gadus cietumsoda. Viņu un vēl 66 padomju armijas un drošības dienestu pārstāvjus aizmuguriski notiesāja par 1991. gada 13. janvāra asiņainajiem notikumiem Viļņā. Toreiz padomju specvienība ar brutālu spēku ieņēma Lietuvā stratēģiskus objektus. Pie televīzijas torņa zem tanku kāpurķēdēm un lodēm bojā gāja 14 iedzīvotāji un simtiem cilvēku tika ievainoti. Tiesa visus apsūdzētos atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci un piesprieda ieslodzījumu no 4 līdz 14 gadiem.
"Tiesa ir vēsturisks brīdis. Tas ir ļoti svarīgi ne vien lietuviešiem, bet arī starptautiskajai sabiedrībai – redzēt, ka padomju režīma noziegumi tiek tiesāti," teicis 1991. gada 13. janvārī nogalinātā dēls Roberts Povilaitis. Vairums apsūdzēto slēpjas Krievijā un Baltkrievijā. Tiesas zālē bija tikai divi Viļņas slaktiņa dalībnieki, tostarp kādreizējais padomju virsnieks Genādijs Ivanovs, kurš tika sodīts ar četriem gadiem cietumā.
"Man visa šī lieta šķiet politizēta. Vaina nevienam nav pierādīta. Visi 64 advokāti, kas bija klāt, norādīja, ka nav nekādu pierādījumu, nav konkrēti pierādīta neviena vaina," pauda apsūdzētais Ivanovs. Gandrīz visi, tostarp maršals Dmitrijs Jazovs, faktiski palikuši nesodīti. Krievija pavēstīja, ka tiesa ir politiski motivēta, un atteicās izdot savus pilsoņus. Vēl vairāk - Krievija sāka kriminālvajāšanu pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, kuri bija iesaistīti 1991. gada 13. janvāra lietas izskatīšanā.
