ĪSUMĀ:
- Krievijā otro dienu turpinās tautas nobalsošana par izmaiņām valsts konstitūcijā.
- Referenduma oficiālais datums ir 1.jūlijs, bet iepriekšējā balsošana koronavīrusa dēļ turpināsies nedēļu.
- Putins: izmaiņas nepieciešamas, lai Krievija spētu attīstīties mūsdienu pasaules mainīgajos apstākļos.
- Plašāko rezonansi izraisījušas izmaiņas, kas faktiski ļautu Putinam atrasties amatā līdz 2036.gadam.
- Jau pirmajā balsošanas dienā saņemtas ziņas par pārkāpumiem.
Pārkāpumi pirmajā dienā
Laikā, kad visā pasaulē un arī Krievijā turpinās Covid-19 pandēmija, Krievijā norisinās tautas balsojums jeb referendums par valdības piedāvātajām izmaiņām konstitūcijā. Patiesībā, šīs pārmaiņas jau ir apstiprinātas politiskajā līmenī, bet tautas apstiprinājums ir tikai papildus formalitāte, kas piešķirtu jaunajām izmaiņām lielāku demokrātisko spēku.
Pati balsošana turpināsies nedēļu, lai mazinātu iespēju iedzīvotājiem inficēties ar koronavīrusu. Taču, kā norāda skeptiķi, šādi tiek palielināta iespēja arī veikt dažādas mahinācijas. Dažviet balsojums organizēts oriģinālā veidā – iecirkņi izveidoti dabā vai automašīnās.
Balsošanas pirmajā dienā žurnālistiem un novērotājiem izdevies konstatēt balsošanas urnu pārvadāšanu, novērotāju un žurnālistu izdzīšanu no vēlēšanu iecirkņiem.
Tikmēr televīzijas kanāla “Dožģ” korespondentam izdevās referendumā nobalsot gan klātienē, gan elektroniski.
Pats žurnālists to sauc par eksperimentu, Centrālā Vēlēšanu komisija - par provokāciju.
Kā intervijā radiostacijai “Exo Moskvi” norādījis Maskavas vēlēšanu novērošanas štāba vadītājs Iļja Massuhs, ziņojumi par atkārtotu balsošanu tiešām ir saņemti: “Stāsts ir par vairākiem gadījumiem, kad cilvēki, ierodoties vēlēšanu iecirknī, vai nu sameloja, vai nu nemeloja, bet pateica komisijai, ka ir pārdomājuši un vēlas iegūt biļetenu. Vēlēšanu komisijas pārstāvis skatās žurnālā, redz, ka cilvēks ir reģistrējies elektroniskajai balsošanai. Bet, vadoties pēc Centrālās vēlēšanu komisijas nepareizi formulētajām instrukcijām un balstoties uz savu nepareizo situācijas izpratni, viņš ņem un iedod papīra biļetenu. Cilvēks tiek identificēts, parāda pasi, saņem biļetenu un iemet to urnā. Un pēc tam skrien un balso arī elektroniski. Šādas situācijas mēs esam redzējuši un izteikuši Centrālajai vēlēšanu komisijai visu, ko mēs domājam par viņu nepareizi formulētajām instrukcijām. Šīs balsošanas urnas tagad ir aizzīmogotas. Un visi biļeteni, kas ir šajās urnās, tagad ir uzskatāmi par nederīgiem.”
Pagaidām gan nav zināms, cik plaši izplatīta ir izrādījusies šāda atkārtotā balsošana. Sabiedriskā kustība “Golos” jeb “Balss” arī seko līdzi balsojuma gaitai, un
tā konstatējusi budžeta iestāžu darbinieku masveida nogādāšanu iecirkņos un pēc tam arī atskaitīšanos par to, cik cilvēku ir nobalsojuši.
“Golos” arī ziņo, ka daudzos balsošanas iecirkņos joprojām notiek aktīva aģitācija par izmaiņām konstitūcijā. Savukārt viens no opozīcijas aktīvistiem Iļja Jašins norādījis, ka patiesībā pat nav svarīgi, kā notiek balsošana, jo šādas tautas gribas paušanas organizācija un procedūras nav nostiprinātas likumā.
Hodorkovskis: svarīgi parādīt attieksmi
Centrālā vēlēšanu komisija notikušo sauc par provokāciju, žurnālisti par eksperimentu. Kā intervijā radiostacijai “Echo Moskvi” norādījis viens no pilsoniskās opozīcijas aktīvistiem un līderiem Mihails Hodorkovskis, pašām izmaiņām konstitūcijā ir maza nozīme, bet ir svarīgi parādīt savu attieksmi.
“Šis ir retais gadījums, kad faktiski visa opozīcija ir pieņēmusi vienotu taktiku. Protams, ir par šo tēmu nelielas diskusijas, bet kopumā attieksme ir šāda – nav svarīgi, vai tu balso vai ne, bet ir svarīgi, kā jūs esat gatavi nodemonstrēt savu attieksmi pret šiem labojumiem. Proti, svarīgāka ir bilde nekā pats balsošanas fakts,” pauda Hodorkovskis.
“Ja mēs runājam par prezidenta termiņa nonullēšanu, tad, protams, tas ir ļoti svarīgs notikums. Ja līdz nonullēšanai mēs bijām vairāk vai mazāk, bet tomēr demokrātiska valsts, un varēja teikt, ka pēc konstitūcijas mēs esam demokrātiska valsts, tad pēc nonullēšanas mēs esam džamahīrija. Vienkārša džamahīrija, kurā mums ir valdnieks uz mūžu, un ar šo realitāti mēs arī dzīvojam. Kas attiecas uz citiem labojumiem, tad par tiem vispār nav interesanti runāt, jo arī līdzšinējā konstitūcija netika pildīta. Ziniet, konstitūcijā ir tā dēvētās sarkanās sadaļas, kuras drīkst nepildīt, un šo sadaļu ir vairāk nekā puse. Tieši tāpēc nekādas jēgas no tā, ka šīs neizpildāmās nodaļas tiks aizstātas ar citām, visticamāk, arī neizpildāmām nodaļām, nebūs,” sprieda Hodorkovskis.
“Svarīgi būs ne tikai tas, cik cilvēku nobalsos, bet arī tas, cik nodemonstrēs, kā viņi ir nobalsojuši vai nav nobalsojuši un pastāstīts, kāpēc atteicās no balsošanas. Lūk, tam būs īpaši liela nozīme. Jo mēs šeit, Maskavā, vai Rietumos ne līdz galam saprotam, cik ļoti iedzīvotāji Krievijas provincēs nesaprot, vai arī ir propagandas ietekmēti par to, kurš un kā patiesībā balsos. Arī Rietumus ir apmānījusi propaganda, un jāsaka, ka tā ir darbojusies ļoti efektīvi. Ja mēs vēlamies tai pretoties, ja mēs vēlamies, lai cilvēki patiešām zina mūsu pozīciju, mums šī pozīcija ir jānodemonstrē,” uzsvēra Hodorkovskis.
Iespēja Putinam palikt pie varas
Tikmēr eksperti atgādina, ka Putins rosina ierobežot valsts teritorijā starptautisko tiesību prioritāti, piešķirt tiesības parlamentam apstiprināt premjerministru un ministrus, kā arī piešķirt lielākas pilnvaras Krievijas Valsts padomei.
Visplašāko rezonansi ir izraisījušas konstitūcijas izmaiņas, kas paredz dzēst līdzšinējo prezidentu pilnvaru termiņus,
tādējādi teorētiski dodot iespēju Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz 2036.gadam.
Arī viens no pazīstamākajiem Kremļa kritiķiem Aleksejs Navaļnijs nosodījis referendumu un paudis viedokli, ka grozījumu mērķis ir padarīt Putinu par prezidentu uz mūžu.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka referendumā nav gaidāmi pārsteigumi, jo Putina režīms to nepieļautu, bet jautājums būs par to, cik daudz cilvēku tajā piedalīsies.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis Latvijas Radio pauda, ka Putina režīmam pašlaik rūp sabiedrības nostāja, jo nepieciešams leģitimizēt notiekošo, režīms vēlas panākt, ka izmaiņas būtu pasniegtas kā tautas griba, kā sabiedrības vēlme redzēt Putinu pie varas stūres vēl 16 gadus.
“Šobrīd jebkādas diskusijas par iespējamu Putina turpmāku palikšanu amatā – tas sabiedrībā ir nepopulārs temats. Ja paskatāmies uz to, kā Krievijā tiek aģitēts par labu konstitūcijas grozījumiem, šis jautājums tiek noklusēts. Tas ir sensitīvs jautājums, it īpaši šobrīd, kad Putina reitings ir salīdzinoši zems, valsts ekonomika stagnē, un arī pandēmija ir parādījusi Krievijas valsts pārvaldes un veselības aprūpes sistēmas nespēju sekmīgi cīnīties. Pat mainoties vai uzlabojoties apstākļiem, tiks meklēti veidi, kā radīt ilūziju par to, ka notiek demokrātisks process vai ka attīstība ir nepieciešama valsts drošības garantēšanai, lai tādā veidā maskētu to, ka faktiski tiek mēģināts leģitimizēt esošās sistēmas turpināšanu, grozot valsts pamatlikumu,” sacīja Balodis.
Lai arī balsošana turpināsies līdz pat 2.jūlijam, Krievijas mediji šodien ziņo, ka valsts prezidents Vladimirs Putins jau nākamās nedēļas sākumā, iespējams pirmdien, varētu nākt klajā ar jaunu paziņojumu par izmaiņām konstitūcijā.
KONTEKSTS:
Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.
