“Pašlaik tiek pieņemti mēri, lai nepieļautu, ka obligātā dienesta karavīri tiek sūtīti uz karadarbības zonu, kā arī atbrīvotu gūstā kritušos karavīrus,” vēsta Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ģenerālmajors Igors Konašenkovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl 5. martā teica: "Šajā operācijā piedalās tikai profesionālas militārpersonas: virsnieki un profesionālā dienesta karavīri. Iesauktā [obligātajā dienestā] nav neviena, mēs neplānojam to darīt."

To pašu Putins atkārtoja arī 8. martā. "Karadarbībā nepiedalās un nepiedalīsies karavīri, kas iesaukti obligātajā dienestā. Netiks veikts arī papildus rezervistu iesaukums," solīja Putins.

Krievijas žurnālisti vēstījuši, ka obligātā dienesta karavīru vidū bijuši arī kritušie.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.