Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Ērģelnieka un komponista Aivara Kalēja jubileja

Rīta Panorāma

Navaļniju lūdz pārtraukt badastreiku

Krievijas karaspēks sāk atgriezties bāzēs

Krievija atvilks spēkus no Ukrainas robežas, visi mērķi esot sasniegti

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ceturtdien paziņoja, ka Krievija atvilks savas karaspēka vienības, kas pēdējo nedēļu laikā bija izvietotas pie Ukrainas robežas. Krievijas karaspēka aktīvā pārvietošanās bija rosinājusi bažas, ka Maskava gatavo jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Ukrainas pārstāvji ziņoja, ka tiešā Ukrainas robežu tuvumā izvietoti vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru. 2014. gadā Krievija ar straujas militārās operācijas palīdzību pārņēma savā kontrolē Krimas pussalu, tādēļ Kijevai bija aizdomas, ka Kremlis ar Donbasa separātistu palīdzību mēģinās vēl vairāk novājināt Ukrainu.

Atkāpsies līdz 1. maijam

Taču ceturtdien Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu vizītes laikā Krimā pavēstīja, ka “Dienvidu un Rietumu kara apgabalu pārbaudes pasākumi” drīzumā tiks pabeigti, jo visi mērķi esot sasniegti.

“Uzskatu, ka pēkšņās pārbaudes mērķi ir pilnībā sasniegti. Karaspēks ir demonstrējis spēju īstenot drošu valsts aizsardzību. Tādēļ ir pieņemts lēmums pabeigt pārbaudes pasākumus Dienvidu un Rietumu kara apgabalos,” Šoigu izteikumus citē ziņu aģentūra “TASS”.

Šoigu informē, ka karaspēka vienību atvilkšana sāksies piektdien un līdz 1. maijam tām jāatgriežas pastāvīgās dislokācijas vietās. Lēmums attiecas uz Dienvidu kara apgabala 58. armiju, Centrālā kara apgabala 41. armiju, kā arī uz 7., 76. un 98. desanta divīziju.

Gribēja tikai pabiedēt

Šoigu vienlaikus pažēlojies, ka pie Krievijas dienvidu robežām esot vērojama paaugstināta NATO spēku aktivitāte. Krimas sanāksmē Krievijas aizsardzības ministrs uzdevis armijai turpināt uzmanīgi vērot situāciju rajonos, kur notiek NATO militārās mācības „Eiropas sargs”, un būt gataviem nekavējoties reaģēt, ja notikumi attīstās negatīvi.

Šoigu iepriekš paziņojis, ka NATO valstis esot palielinājušas aktivitātes Krievijas robežu tuvumā un ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība esot skaidri vērsta pret Krieviju. Šoigu arī apgalvo, ka NATO militārās mācības „Eiropas sargs” esot lielākās 30 gadu laikā.

Rudenī paaugstināta Krievijas karaspēka aktivitāte gaidāma arī netālu no Latvijas robežām, jo septembrī Krievija un Baltkrievija rīkos militārās mācības “Zapad–2021”.

Politikas analītiķi spriež, ka Krievijas militāro manevru mērķis bija pabiedēt Ukrainu, bet šobrīd Kremlis nav gatavs iesaistīties atklātā bruņotā konfliktā ar Kijevu.

Putins ignorē Ukrainu

Zīmīgi, ka Šoigu paziņojums par karaspēka atvilkšanu izskanējis dienu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās ar gadskārtējo uzrunu Krievijas parlamenta deputātiem.

Savā runā viņš vispār nepieminēja tagadējo saspīlējumu attiecībās ar Ukrainu, bet pauda viedokli, ka Maskavai lojālā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padzīšana 2014. gadā esot uzskatāma par “valsts apvērsumu”.

Eiropas augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels šonedēļ pauda satraukumu par Krievijas karaspēka savilkšanu ap Ukrainas robežām. Gan Borels, gan arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs mudinājuši Maskavu izskaidrot savu rīcību un atturēties no provokācijām. Līdzīgu viedokli ir paudušas arī ASV, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas amatpersonas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvāja savam Krievijas kolēģim Putinam sarīkot tikšanos Donbasā. Par iespējamo tikšanos ar Putinu runājis arī ASV prezidents Džo Baidens. Šī saruna varētu notikt neitrālā teritorijā. Sākotnēji savu kandidatūru apspriedes sarīkošanai piedāvāja gan Helsinki un Vīne, gan arī Prāga. Tomēr pēc nesenā diplomātiskā saspīlējuma starp Čehiju un Krieviju maz ticams, ka Putina un Baidena tikšanās varētu notikt Čehijā.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā bija ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt