Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka tā ir noslēgusi plašas militārās mācības, kas norisinājās gan netālu no Ukrainas robežas, gan arī citviet valstī. Dienvidu militārais apgabals ir rīkojis mācības Rostovas, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Krievijas anektētajā Krimā, kā arī Ziemeļkaukāza republikās un pat Armēnijā.
Kopumā šajās mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 10 000 karavīru, kuri tagad var atgriezties savā pastāvīgās atrašanās vietā.
Eiropa un ASV jau zināmu laiku pauž satraukumu par to, kādēļ Krievija pulcē karaspēku pie robežas ar Ukrainu. Gan NATO, gan Eiropas Savienība un šo organizāciju dalībvalstis ir izteikušas brīdinājumus Maskavai par nopietnām sekām, kas iestāsies, ja tā īstenos uzbrukumu Ukrainai. Runa galvenokārt ir par smagām ekonomiskām sankcijām.
Kaut arī 10 000 karavīru tuvākajā laikā pametīs Ukrainas robežu, bažas par situāciju saglabājas. Iepriekš Krievijas Rietumu militārā apgabala vadība ir ziņojusi par mācībām Voroņežas, Belgorodas, Kurskas, Brjanskas un Smolenskas apgabalā. Par šo mācību noslēgumu pagaidām nekādu ziņu nav.
Rietumvalstu aplēses iepriekš liecināja, ka pie Ukrainas robežas varētu atrasties aptuveni 100 000 Krievijas karavīru. Tādēļ var secināt, ka šajā reģionā joprojām paliek ievērojams karaspēka daudzums.
Savukārt Ukrainas varasiestādes uzskata, ka Krievija ir palielinājusi karspēka apjomu pie tās robežas no 93 000 oktobrī līdz 104 000 pašlaik.
Oficiālā Maskava līdz šim ir noliegusi jebkādus Rietumvalstu pieļāvumus par iespējamo iebrukumu Ukrainā. Tā apgalvo, ka var pārvietot karaspēku pa valsts teritoriju pēc saviem ieskatiem.
Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasījis, lai NATO sniegtu juridiskas drošības garantijas par neizplešanos Krievijas virzienā. Tāpat Maskava vēlas, lai ASV vairs neveidotu jaunas militārās bāzes bijušajās PSRS republikās.
Trešdienas preses konferencē Putins piedraudēja, ka Maskava spers atbilstošus atbildes soļus uz tā dēvēto Rietumu agresīvo nostāju. Tomēr jau nākamajā dienā viņš mīkstināja retoriku un sacīja, ka ir saņēmis pozitīvus signālus no ASV uz Krievijas drošības priekšlikumiem. Janvāra sākumā ir gaidāmas diplomātiskās sarunas gan starp Berlīni un Maskavu, gan starp Vašingtonu un Maskavu. Ir paredzams, ka tās notiks diplomātu un padomnieku līmenī.
