Ik gadu Ļeņina dzimšanas dienā, kas ir 22.aprīlī, tiek aktualizēts temats par Ļeņina apglabāšanu. Šogad par revolucionāra iznešanu no mauzoleja sācis runāt pat Krievijas Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta oficiālais pārstāvis Volokolamskas metropolīts Ilarions. Viņaprāt, lēmums par mūmijas aizvākšanu bija jāpieņem vēl 1991.gadā.
Galvenā Ļeņina aizstāve mūsdienu Krievijā ir Komunistiskā partija. Tās līderis Genādijs Zjuganovs atkārto – pirms 93 gadiem tauta gribējusi redzēt savu vadoni mauzolejā un šodienas runas par ķermeņa iznešanu ir tikai provokācija.
“Vladimirs Putins teica: kamēr esmu Kremlī, neviens neraks un neapgānīs Sarkano laukumu. Bet tos, kas sadzērušies lien uz šejieni ar netīru muti un ar gariem nagiem, dzīsim [prom] saviem spēkiem,” pauda Zjuganovs.
Pretējās domās ir Liberāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītāja vietnieks Krievijas Valsts domē Jaroslavs Nilovs: “Ķermenim ir jābūt apglabātam. Nevis atrasties Sarkanajā laukumā. Tā taču ir ņirgāšanās! Mēs neļaujam viņa dvēselei rast mieru.”
Tikmēr Bībeles pētnieks un publicists Andrejs Desņickis uzskata, ka mūsdienu Krievijā vara cenšas atjaunot padomju mitoloģiju un tās varoņus: “Ja mēs paskatāmies, kas šobrīd notiek Krievijā, kas tiek runāts publiskajā telpā, tad redzam, ka tās ir tikai runas par vareno pagātni. Mums vienmēr viss bija visdiženākais. Visdiženākā revolūcija, kas sagrāva visdiženāko impēriju, kā rezultātā parādījās visdiženākā Padomju Savienība. Viss tas ir ļoti nekritiski. Tāpēc šodien tas politiskais spēks, kas vēlētos iznest Ļeņinu no mauzoleja, pavilktu svītru padomju vēstures posmam.
Un mūsdienu vara to nedarīs, lai nepazaudētu to cilvēku atbalstu, kas redz moderno Krieviju kā PSRS atveidojumu.”
Tikt uz Ļeņina mauzoleju Sarkanajā laukumā nav vienkārši. Tajā liegts ienest jebkādu video un audio aparatūru, somas un šķidrumus. Mauzolejā vismaz reizi gadā notiek profilaktiskie darbi ar tur esošo Ļeņina mūmiju. Tūristiem, kas bez maksas var nokļūt tur četras dienas nedēļā, tad ieeja ir slēgta.
