Atbildot uz „Reuters” jautājumu, vai šāda karaspēka sapulcināšana varētu liecināt par iespējamo iebrukumu Ukrainā, Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka šāds jautājuma formulējums ir nevietā.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka ir pilnīgs pamats apgalvot, ka Krievijai ir nepieciešama ne tikai Krima, bet arī visa Ukraina, kas būtu vāja un destabilizēta.
Uzstājoties ar uzrunu Kijevas drošības forumā, Porošenko norādījis, ka Krievija vēlas redzēt diskreditētas eiropeiskas vērtības un diskreditētu tautu. Vienlaikus prezidents paudis pārliecību, ka Ukrainai pašlaik pats svarīgākais ir nosēdināt Krieviju pie sarunu galda un sākt reālu dialogu par situāciju Donbasa reģionā.
Porošenko arī uzsver, ka ir nepieciešams panākt ārvalstu karaspēka izvešanu no reģiona, robežu slēgšanu EDSO uzraudzībā un, vēlams, arī miera uzturēšanas spēku vai Eiropas policija spēku klātbūtni. Ukrainas prezidents arī piebildis, ka kaujinieki, teroristi jeb lauku komandieri nedrīkst turpmākajās miera sarunās pārstāvēt Donbasa reģionu. Tieši tāpēc ir nepieciešams nodrošināt pilsoņiem tiesības brīvi paust savu viedokli. Kijeva ir gatava iesaistīties sarunās tikai ar ukrainisku Donbasu.
No savas puses Krievija ir izteikusies, ka arī pašai Ukrainai būtu vairāk uzmanības jāpievērš Minskas vienošanās izpildei, taču, kā izteicies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, viņš Kijevas pašreizējās vadības spējas šo mērķi sasniegt vērtē ļoti skeptiski.
Ziņots, ka Ukraina jau iepriekš vairākkārt ir norādījusi, ka Krievijas armijas regulārās armijas daļas karavīri atrodas Austrumukrainā. Krievija šīs apsūdzības allaž noliegusi. Ukraina ir norādījusi, ka ir iespējams iebrukums arī citās Ukrainas daļās.
