Līdz šim pirmo līgumu par stāšanos karadienestā drīkstēja slēgt Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem un ārvalstnieki vecumā līdz 30 gadiem, bet jaunais likums paredz, ka turpmāk "pilsoņiem darbaspējīgā vecumā" tādu ierobežojumu nebūs.

Kā precizējis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs, gan Krievijas pilsoņi, gan ārvalstnieki varēs stāties dienestā līdz 50 gadu vecumam.

"Krievijas iedzīvotāji līdz 50 gadu vecumam, kuri atrodas rezervē kā ierindnieki vai seržanti un ir uzskaitē – tā ir tā kategorija, ar kuru var strādāt," viņš paziņojis.

Likumprojekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka "augstas precizitātes ieroču, bruņojuma un militārās tehnikas lietošanai nepieciešami augsta profesionālā līmeņa speciālisti", par kādiem cilvēki kļūst ap 40–45 gadu vecumu. Dokumenta autori uzsver, ka tas palīdzēšot piesaistīt dienestam "pieprasītākos speciālistus" – pirmām kārtām tajās jomās, kas tuvas civilajām profesijām, piemēram, medicīniskās apgādes, tehniskās aprūpes, sakaru un citās specialitātēs.

Attiecīgais likumprojekts iesniegts Valsts domei tikai 20. maijā un izskatīts paātrinātā kārtībā. Valsts domē tas pieņemts uzreiz trīs lasījumos, kas sekojuši cits citam, un tūdaļ pēc tam apstiprināts arī Federācijas padomē.

Kā uzskata daudzi analītiķi, Krievijai nav izredžu karā gūt būtiskus panākumus, ja tā būtiski nepalielinās savu militāro kontingentu Ukrainā.

Maija sākumā Rietumu un Ukrainas mediji un ierēdņi norādīja, ka Krievijā tiek gatavota mobilizācija, bet pagaidām tāds lēmums nav pieņemts, taču izskanējušas bažas par slēptu mobilizāciju, kas orientēta uz cilvēkiem, kuri ir gatavi slēgt līgumu par stāšanos dienestā, lai dotos karot uz Ukrainu.