17. jūlijā apritēs gads, kopš Ukrainas austrumos avarēja Malaizijas aviolīniju pasažieru lidmašīna "Boeing 777" un bojā gāja gandrīz 300 cilvēku. Ukrainas puse un rietumvalstis apgalvo, ka lidmašīnu notriekuši prokrieviskie Doņeckas apgabala kaujinieki, bet Krievija uzstāj, ka incidentā vainojami ukraiņu gaisa spēki.
Ceturtdien ANO Drošības padomē Malaizijas delegācija izplatījusi rezolūcijas projektu, kurā pieprasīts izveidot starptautisku tribunālu, kas veiktu neatkarīgu lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanu un sauktu pie atbildības vainīgos.
Kā norādījuši Malaizijas pārstāvji, šis tribunāls kļūtu par ļoti efektīvu garantiju neatkarīgai un bezaizspriedumu izmeklēšanai, jo pati lidmašīnas notriekšana ir apdraudējums starptautiskajai drošībai un mieram. Iepriekš arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rutte bija izteicies, ka šāda tribunāla izveide būtu labākais veids, kā atrast un nodot tiesāšanai avārijas izraisīšanā vainojamās personas.
Pret šo iniciatīvu visai asi iestājusies Krievija, kas paziņojusi, ka šādas institūcijas izveide pašlaik ir sasteigta, jo no sākuma ir nepieciešams sagaidīt izmeklēšanas rezultātus. Krievija joprojām ir pārliecināta, ka Rietumu izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka aviolaineris tika notriekts, izmantojot Krievijas gaisa spēku raķešu iekārtu BUK, nav pamata.
Krievija ir sniegusi arī savus pierādījumus, kas apstiprina krievu spēku nevainīgumu un ukraiņu spēku vainu notikušajā. Vairāki rietumvalstu eksperti gan nākuši klajā ar pretargumentiem, norādot, ka Krievijas pierādījumi ir safabricēti. Sagaidāms, ka lidmašīnas notriekšanas gadadienā savu ziņojumu publicēs arī Ukraina, norādot, ka secinājumi būšot Krievijai iznīcinoši.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 17. jūlijā virs prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainā tika notriekta Malaizijas reisa reisa MH17 pasažieru lidmašīna. Katastrofā gāja bojā 298 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija Nīderlandes pilsoņi.
Trešdien ANO Drošības padomē Krievija uzlikusi savu veto vēl vienai rezolūcijai, kurā 20 gadus senos notikumus Srebreņicā bija plānots atzīt par genocīdu.
Kā zināms, toreiz Bosnijas serbu karavīri iznīcināja aptuveni 8000 bosniešu vīriešu, galvenokārt musulmaņus. Šī kļuva par apjomīgāko masu slepkavību Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Iepriekš Srebreņicas slaktiņu par genocīdu bija atzinis gan Starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos, gan ANO starptautiskā tiesa.
Uzrunājot ANO Drošības padomes dalībniekus, ANO augstais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Zaeds Raads al Husseins atzinis, ka pirms 20 gadiem ANO pieļāva milzum daudz kļūdu un joprojām nav guvusi no tā pienācīgu mācību.
Tikmēr Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vitālijs Čurkins piedāvāto rezolūcijas tekstu nosaucis par nekonstruktīvu, politiski motivētu un uz konfrontācijām vērstu. Pēc viņa vārdiem, vaina par toreiz pastrādātajiem noziegumiem faktiski tiek uzvelta tikai vienai tautai – serbiem. Turklāt pieeja, no visiem kara noziegumiem izceļot tikai vienu, ir prettiesiska un vēl vairāk veicinās Bosnijas sabiedrības šķelšanos.
Šie Krievijas izteikumi izpelnījušies asu ASV pārstāves Samantas Paueras nosodījumu, kas nosaukusi Krievijas rīcību par traipu ANO Drošības padomes vēsturē. Savukārt Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs paudis pretēju viedokli, norādot, ka šī ir dižena diena visai Serbijai, jo Krievija ir pierādījusi, ka ir īsts Serbijas draugs.
