Pēdējās diennakts laikā Krievijas karaspēkam nav izdevies pavirzīties īpaši dziļāk Ukrainas iekšzemē. Taču visu aizvadīto nakti un šodien turpinās nežēlīga pilsētu bombardēšana, kas prasa arvien vairāk civiliedzīvotāju upuru. Vissīvākās cīņas notiek Harkovā, Hersonā, Čerņigovā un Mariupolē, taču sprādzieni dzirdami arī citur.
Īpaši smagai apšaudei pakļauta okupantu aplenktā Harkova, kas naktī tika bombardēta, uzlidojumos apšaudīts lidlauks, tanku skola un vietējā policijas pārvalde. Uzlidojumu rezultātā aizdegusies un pamatīgi cietusi arī Karazina Universitātes ēka. No pilsētas tiek evakuēti ārvalstu studenti.
Uzņēmējs Antons LTV pastāstīja, ka trešdienas rītā ar ģimeni pameta Harkovu. Tagad ģimene atrodas apmēram 60 kilometru attālumā, lai uz brīdi ievilktu elpu pēc piedzīvotajām šausmām.
“Viss, ko es varu pateikt par vakardienu – tas ir ļoti smagi. Mums blakus pastāvīgi kaut kas sprāga. Tagad atbraucām, sieva ar bērnu guļ. Bet normāli viņi neguļ. Te netālu ir Kijevas trase, un viņi mostas no mazākā trokšņa. Ir dzirdami arī garām lidojošu raķešu un lidmašīnu trokšņi. Bet tas viss ir apvienojis nāciju tiktāl, ka mēs reāli esam gatavi aizsargāt, mēs aizsargājam un aizsargāsim mūsu valsti, dzimteni un savu pilsētu, jo mēs esam savā teritorijā, savā zemē,” sacīja Antons.
Viņš ir sašutis par augstskolas iznīcināšanu pilsētā: “Iepretī atrodas kadetu korpuss. Tas arī tika iznīcināts. Cik es zinu, tur arī ir upuri. Es to nesaprotu. Tas nav militārs objekts. Tur ir puiši, kadeti. Nu tie ir bērni. Tas vienkārši ir genocīds, tas ir kara noziegums.”
Naktī apšaudīta arī Žitomiras pilsēta uz rietumiem no Kijevas. Aviācijas uzlidojumos cietušas privātmājas. Sprādziena vilnī bojāta slimnīca un dzemdību nams.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Krievijas spēki no vairākām pusēm apšauda arī stratēģiski nozīmīgo dienvidu pilsētu Mariupoli. Tās pārņemšana ļautu Krievijai iegūt sauszemes ceļu uz Krimu, tādēļ netiek žēloti nekādi līdzekļi un tur civiliedzīvotāju upuru skaits varētu būt ļoti augsts.
No Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas, kas arī jau ilgāku laiku ir okupantu aplenkta, pienāca ziņas, ka tā kritusi Krievijas armijas rokās. Ukrainas Aizsardzības ministrija gan apgalvo, ka turpina cīnīties par šo pilsētu. Cīņai pret okupantiem Hersonā bija gatavojušies arī brīvprātīgie civiliedzīvotāji. Viņi pilsētas parkā bija izvietojuši slēpņus, lai uzbruktu militārajai kolonnai ar “Molotova kokteiļiem”. Taču nodoms neizdevās – spēcīgā apšaudē pilsētas aizstāvji iznīcināti.
Hersonas aizstāvju traģiskais liktenis nav iebiedējis ukraiņus. “Molotova kokteiļus” krievu tanku sagaidīšanai gatavo austrumu pilsētas Kramatorskas iedzīvotāji.
Savukārt Melitopolē, kur jau atrodas Krievijas spēki, pilsētas iedzīvotāji šodien izgāja vērienīgā protesta demonstrācijā, pieprasot okupantu aizvākšanos. Tās laikā bija dzirdami arī šāvieni, bet droša apstiprinājuma ziņām par cietušajiem nav.
Energodarā iedzīvotāji pulcējas uz šosejas, lai neļautu okupantiem piekļūt Zaporožjes atomelektrostacijai.
Dramatiski notikumi risinājušies Konotopas pilsētā. Tā atrodas Krievijas armijas kontrolētajā daļā, bet nepadodas.
Pie Konotopas mēra Artjoma Smeņihina ieradās iebrucēju delegācija un pieprasīja pilsētas padošanos. Taču tika padzīti. Pats mērs un iedzīvotāji nepadodas: “Viņu nosacījumi ir tādi – ja mēs sāksim pretoties, viņi iznīcinās pilsētu ar artilēriju. Tātad ko mēs darām? Vai mēs karosim? Protams, karosim!”
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā situācija pagaidām ir salīdzinoši mierīga, taču iedzīvotāji jau gatavojas pilsētas aizstāvībai. Tikmēr pamatīgi cieš tās piepilsētas.
Īpaši kritiska situācija ir Borodjankā, kur apšaudīts dzīvojamais masīvs, sagrauto ēku drupās palikuši cilvēki. Arī Hostomeļā periodiski dzirdami šāvieni un notiekot kaujas. Irpiņā sabombardētas dzīvojamās mājās.
Atvaļinātais pulkvedis, bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris Igors Rajevs ir skeptisks par ukraiņu iespējām noturēt Harkovu un Mariupoli. Viņaprāt, visi spēki būtu jāvelta galvaspilsētas aizsardzībai.
“Situācijā, kāda ir izveidojusies, vislabākais variants Ukrainas spēkiem visu atvilkt uz Kijevu un aizsargāt Kijevu. Jo Kijevu gan viņi var noturēt un Kijevas šturmēšana... Es nevaru iedomāties, vai par to var būt kāds vēl lielāks skandāls un visu kara vešanas noteikumu pārkāpšana,” sacīja Rajevs.
Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku aplēsēm kopumā kopš kara sākuma Krievija Ukrainā zaudējusi vairāk nekā 5840 karavīru, 200 tanku, 860 bruņutransportieru, 85 artilērijas lielgabalus, 40 “Grad” raķešu iekārtas, 30 lidmašīnas un aptuveni tikpat helikopteru. Rietumu militārās izpētes aģentūras šos skaitļus nav apstiprinājušas, bet atzīst – Krievijas zaudējumi Ukrainā patiešām ir milzīgi. Pati Krievija paziņojusi, ka Ukrainā krituši 498 krievu karavīri un 1597 ir ievainoti.
Par Ukrainas pusē kritušajiem karavīriem drošu ziņu nav, bet Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ziņo par 2000 nogalinātiem civiliedzīvotājiem, tostarp 21 bērnu. Vairāk nekā 830 000 cilvēku spiesti doties bēgļu gaitās.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, paužot virkni prasību. Dažas dienas vēlāk – 24. februārī – Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".
Krievijas iebrukums Ukrainā izsauca demokrātiskās pasaules vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
