Krievijas galvenais masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor" par aicināšanu uz piedalīšanos masu pasākumos nolēmis slēgt vairākas Krievijas ziņu interneta vietnes. Savukārt populārā ziņu portāla "Lenta.ru" īpašnieki par Ukrainas krīzes atspoguļojumu no darba atbrīvojuši ilggadējo portāla galveno redaktori Gaļinu Timčenko.
Viņu šajā amatā nomainījis kādreizējais Kremļa portāla "Vzgļad.Ru" galvenais redaktors Aleksejs Goreslavskis. Lai gan viņš sola saglabāt redakcionālo neatkarību un uzsvēr, ka tikai uzlabos medija biznesa rādītājus, liela daļa portāla žurnālistu teiktajam netic. Viņi atstājuši darbu līdz ar savu kādreizējo vadītāju.
“Cilvēks, ko iesēdināja par "Lenta.ru" galveno redaktoru, ir bijušais galvenais redaktors vietnei "Vzgļad.ru." Šis cilvēks ir atsaldēts prokremlietis, cilvēks, ko pilnībā kontrolē Kremlis. Šādam resursam nevar būt citu smadzeņu vien prokremlisku,” saka Goreslavskis.
Šobrīd Krievijas medijos paust no Kremļa atšķirīgu viedokli ir ārkārtīgi grūti - līdz ko saņemti divi "Roskomnadzor" brīdinājumi, varasiestādēm ir tiesības mediju slēgt. Savukārt Ukrainas notikumi tikai paātrinājusi aktīvāku mediju kontroles izvēršanu.
Tam piekrīt arī Latvijas eksperti, kuri uzsver, ka šobrīd Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mediji nepieciešami kā informatīvās varas ierocis.
„Es apšaubu, ka Putins varētu atteikties no stratēģiskā mērķa. Stratēģiskais mērķis defakto ir PSRS atjaunošana. Tas nozīmē, ka Putina ilglaicīgais mērķis ir ilgtermiņā ieļaut šajā savienībā ir Ukrainu pilnībā un arī Moldovu.
Kas attiecas uz pārējām valstīm, tās šobrīd viņa plānā nav aktuālas. Visi, kas šobrīd nav mierā ar šo plānu - skaidrs, ka runa ir par autoritāru politisku sistēmu, visi, kas nav mierā ar šo plānu, viņiem ir divas iespējas - klusēt vai meklēt citu nodarbošanos,” saka politologs Ojārs Skudra.
Savukārt Andris Kudors uzskata, ka īpaši uzmanīgiem pret Krievijas izvērsto informatīvo karu Ukrainas notikumu kontekstā jābūt arī Latvijā.
„Krievijas ārlietu ministrs [Sergejs] Lavrovs ir teicis, ka Krievijas tautieši ārvalstīs ir ārpolitikas resurss, kas ir jāizmanto pilnā mērā. Attiecīgi viņi ir jānoskaņo. Kā tas notiek stundā X - to mēs redzam Ukrainā.
Tāpēc mums ir jāpārskata attieksme pret dažiem elementiem Krievijas tautiešu politikā. Daļa, kas tur notiek, piemēram, specifisku vēstures interpretāciju, vai uzkurināšanu uz politiskām prasībām - pilsonību, valodu, šī daļa nav pieņemama Latvijai. Tā ir iejaukšanās mūsu iekšējās lietās. Daļa no šīs tautiešu politikas notiek caur medijiem. Krievijas mediji ir ārpolitikas instrumenti,” pauž Kudors.
