Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Rebeka Harmsa no Vācijas bija devusies uz Maskavu aizvadītā gada 25. septembrī. Viņa plānoja vērot aizturētās Ukrainas lidotājas Nadeždas Savčenko tiesas prāvu. Tomēr, ierodoties Šeremetjevas lidostā Maskavā, Harmsai tika uz ilgāku laiku atņemti dokumenti un vēlāk paziņots, ka viņa Krievijā ir nevēlama persona. Un, ja Harmsa tomēr mēģināšot iekļūt Krievijā, viņa ar to pārkāpšot likumu. Pēc tam viņa bija spiesta atgriezties Briselē.
Šo gadījumu Zaļo grupas vadītāja pieminēja arī tad, kad Eiropas Parlamentā februārī viesojās Krievijas Domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs.
“Arī man nav bijis iespējams tikties ar Krievijas kolēģiem. Krievijas varas iestādes apturēja mani Šeremetjevas lidostā,” sacīja Harmsa.
Puškovs deva mājienu, ka Harmsa tika iekļauta Krievijas melnajā sarakstā, atbildot uz to, ka Eiropas Savienība ir ierakstījusi vairākus Krievijas deputātus savā nevēlamo personu sarakstā.
Turklāt Harmsa ir pazīstama ar stingru atbalstu Ukrainai un asu retoriku pret Krieviju. Arī 10.februāra plenārsēdē, dienu pirms Minskas sanāksmes, viņai bija uzvilkts T-krekls ar lidotājas Savčenko attēlu.
“Ja Minskas vienošanās izgāzīsies, mums ir jābūt alternatīvām. Mums ir jāapspriež, ko tad īsti nozīmē ukraiņu tiesības uz pašaizsardzību. Ja Eiromaidana ideja izgāžas, ja brīvības un likuma varas ideja izgāžas, - jo tas pēc būtības ir tas, par ko mēs runājam, - tad daļa no Eiropas izgāžas. Mums ir jābūt izlēmīgiem ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet arī kopumā. Tas jau sen nepieciešams,” pauda Harmsa.
Otrais gadījums skar no Lietuvas ievēlēto Gabrielu Landsberģi, kurš darbojas Eiropas Tautas partiju grupā. Janvārī viņš kopā ar diviem palīgiem bija plānojis doties uz Krieviju, lai tiktos gan ar politiķiem, gan ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai sagatavotu Eiropas Parlamenta ziņojumu par situāciju Krievijā. Tomēr Krievijas pārstāvniecība Briselē paziņoja, ka viņa palīgiem netiks iedota vīza. Pats Landsberģis varēja doties uz Krieviju bez vīzas, jo viņam, tāpat kā Sandrai Kalnietei, ir diplomātiskā pase. Tomēr eiroparlamentārietis izvēlējās to nedarīt, un tāpat kā Harmsa pieminēja to sarunā ar Puškovu.
“Ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija nav pat pakustinājusi savu mazo pirkstu, lai uzņemtos atbildību par Minskas vienošanās izpildi. Priekšsēdētāja kungs, kā jūs iedomājaties jebkādu turpmāko sadarbību ar Rietumiem, ja jūs esat noraidījuši mūsu labo gribu, esat pārkāpuši līgumus un neievērojat tādas mūsu vērtības kā demokrātija un likuma vara?” sacīja Landsberģis.
Landsberģim tika norādīts, ka vīzas viņa palīgiem tika atteiktas, jo izvēlētais brauciena laiks esot bijis neveiksmīgs, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete, kuru pirmdien neielaida Krievijā kā „melnajā sarakstā” iekļauto personu, otrdienas rītā beidzot saņēmusi savus dokumentus un izlidoja uz Briseli.
Viņa sprieda, ka liegšana iebraukt Krievijā varētu būt saistīta ar viņas iestāšanos par Ukrainas interesēm un pret Krievijas agresiju Donbasā, bet, iespējams, tā ir daļa no kopējā procesa.
Kalniete arī atzīmēja, ka Eiropas Savienībā (ES), nosakot sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira „Putina režīma personāžiem”, sarakstu paplašinājusi un publicējusi, un te ir būtiska atšķirība - ES un ASV paziņo, kuras personas ir pasludinātas par „non grata”, bet Maskava to nedara, un to var uzzināt, tikai iebraucot Krievijā.
