Krievija ar raķetēm postījusi Kijivu; uzbrukumi notikuši dienu pēc Putina un Lukašenko tikšanās

Agrā svētdienas, 26. jūnija, rītā Kijivā nogranduši vismaz trīs spēcīgi sprādzieni. Gaisa trauksme sāka darboties ap pulksten 5.00 no rīta. Sprādzienu faktu apstiprinājis arī pilsētas mērs Vitālijs Kļičko, norādot, ka uz sprādzienu vietām nosūtīti glābēji. Šie uzbrukumi notikuši vien dienu pēc Baltkrievijas un Krievijas prezidentu tikšanās, kuras laikā Krievija solījusi nosūtīt uz Baltkrieviju papildu raķešu kompleksus.

Uzbrukumi notikuši dienu pēc Baltkrievijas un Krievijas prezidentu tikšanās
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Tiek saņemta informācija par to, ka viena no raķetēm trāpījusi deviņstāvu ēkā, izraisot ugunsgrēku. No ēkas tiek evakuēti cilvēki. Tāpat zināms, ka Kijivas apgabalā darbojusies pretgaisa aizsardzības sistēma, kas notriekusi vismaz vienu raķeti.

Jaunākā informācija liecina, ka ievainojumus guvuši vismaz pieci cilvēki, tostarp viens bērns. Taču, kā apstiprinājis Kijivas mērs Vitālijs Kļičko, cietušo dzīvībai briesmas nedraud.

“Pašlaik cietušajiem tiek sniegta palīdzība. Tiem, kuri jau ir nogādāti slimnīcā, veselības stāvoklis ir apmierinošs. Ārsti saka, ka viņu dzīvībai briesmas nedraud.

Tomēr mēs joprojām dzirdam, ka cilvēki atrodas zem drupām. Viņi ir dzīvi, un glābēji cenšas viņus atbrīvot,” stāstīja Kļičko.

Ukrainas glābšanas dienests publicējis video ar cilvēku evakuāciju no ēkas, kura cietusi šī rīta apšaudē. Tāpat tiek ziņots, ka uz Kijivu kopumā raidītas 14 raķetes.

Vēl viena raķete Kijivā trāpījusi bērnudārza teritorijā, pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.

Dzīvojamā rajonā turpinās ugunsdzēsības un glābšanas darbi, ziņo civilās aizsardzības dienests.

Dažas no raķetēm izšautas arī no Baltkrievijas teritorijas.

Kā paziņojis Ukrainas gaisa spēku pārstāvis, svētdien raķetes izšautas no Kaspijas jūras reģiona un Ukrainas pusei ir zināms arī raķešu veids. Vismaz viena raķete pārlidojusi ļoti zemu pār Dienvidukrainas atomelektrostaciju.

Pagājušajā naktī aktīvi apšaudīta Harkiva, kur trāpīts medicīnas kompleksam un kādai daudzdzīvokļu mājai. Tāpat sadegušas vairākas automašīnas.

Lukašenko un Putina tikšanās 

Jāatgādina, ka sestdien, 25. jūnijā, raķetes tika palaistas no Baltkrievijas teritorijas. Sestdien notika arī Baltkrievijas un Krievijas vadoņu – Aleksandra Lukašenko un Vladimira Putina – tikšanās. Tās laikā abi līderi sprieda ne tikai par Savienības valsts integrācijas procesiem, bet arī iespējamo reaģēšanu uz potenciālo agresiju no Rietumu puses.

Kā paziņojis Vladimirs Putins, Baltkrievijā varētu izvietot vēl lielāku skaitu krievu raķešu.

“Baltkrievijas armijas bruņojumā ir diezgan liels lidmašīnu “Su-25” grupējums. Šīs lidmašīnas varētu papildus aprīkot un modernizēt aviācijas rūpnīcās Krievijā. Tuvāko dažu mēnešu laikā mēs nodosim Baltkrievijai taktiskos raķešu kompleksus “Iskander M”. Tie var izmantot gan ballistiskās, gan spārnotās raķetes, turklāt gan parastajā, gan kodolversijā,” pauda Putins.

Sestdienas sarunas laikā Aleksandrs Lukašenko arī izteicās, ka Lietuvas un Polijas rīcība pēdējā laikā esot kļuvusi ļoti nepamatoti agresīva un aicinājums bloķēt atsevišķu kravu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu esot uzskatāms par atklātu kara pieteikumu. Tikmēr vairākos Krievijas “Telegram” kanālos tiek atgādināts, ka Krievija patur tiesības aizstāvēt savas intereses, tāpēc lietuviešiem nevajagot tuvoties militārajiem objektiem, bet sagatavot ūdens un pārtikas krājumus.

Karš Ukrainā arī G7 uzmanības centrā 

Sagaidāms, ka Ukrainas karš un tā izraisītā ekonomiskā krīze, kā arī pārtikas trūkums pasaulē šajās dienās būs uzmanības centrā G7 valstu grupas līderu tikšanās laikā Vācijā. ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Kanādas un Japānas, kā arī pieaicināto valstu līderus, uzrunās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Rietumu ziņu aģentūras atgādina, ka arī G7 valstu rindās nav vienprātības, kā tieši veicināt kara izbeigšanu un vai nākotnē būtu nepieciešams uzlabot attiecības ar Krieviju. Taču, kā ziņo aģentūra “Bloomberg”, vismaz pašlaik G7 līderi varētu spriest par embargo ieviešanu Krievijas zelta importam. Zelts ir otrais lielākais ienākumu avots Krievijai aiz energoresursiem. Lai arī Rietumu sankcijas jau tā ir gandrīz pilnībā slēgušas Eiropas un ASV tirgus Krievijā iegūtajam zeltam, G7 aizliegums varētu nozīmēt pilnu attiecību saraušanu ar vadošajiem pasaules tirdzniecības centriem – Londonu un Ņujorku.

 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt