Otrdienas, 7. februāra, vakarā īsi pēc pulksten 23 Harkivas apgabala kara administrācija izplatīja informāciju par Krievijas raķešu triecieniem un aicināja iedzīvotājus uzturēties patvertnēs. Nedaudz vēlāk vietējie mediji ziņoja, ka reģionā izsludināta gaisa trauksme, bet pilsētā nodārdējuši seši sprādzieni.

Amatpersonas precizēja, ka bijuši līdz desmit raķešu S-300 triecieni. Trāpīts objektiem pilsētas centrālajā daļā un izcēlies ugunsgrēks.

Informācija par postījumiem un cietušajiem tiek precizēta.

Vietējās amatpersonas norādīja, ka, ņemot vērā trāpījuma trajektoriju un tuvējiem kokiem nodarītos bojājumus, uz Harkivu raidītās raķetes, visticamāk, palaistas no Belgorodas apgabala. Četras raķetes trāpīja civilās rūpniecības objektiem. 

Pēdējā diennakts laikā iebrucēji deva triecienus arī pa septiņu Sumu apgabala pašvaldību teritoriju un kādā privātmājā gājusi bojā sieviete.

Objekti Harkivā ir viens no galvenajiem Krievijas armijas mērķiem, un iepriekšējais uzbrukums notika svētdien, 5. februārī. Arī toreiz tika izmantotas raķetes S-300, kas sagrāva augstskolas piecstāvu ēku un nodarīja postījumus kādam dzīvojamam namam. Ievainojumus guva četri cilvēki.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.