Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā

Krievijas karaspēks jau 76. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Mūžībā aizgājis pirmais Ukrainas prezidents

  • Ukrainas mediji ziņo, ka 88 gadu vecumā otrdien mūžībā aizgājis pirmais Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks. Viņš jau ilgstoši slimojis. Kravčuks bija Ukrainas prezidents no 1991. gada līdz 1994. gadam.
  • Pirmais Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks (1934-2022)

Kaujas un uzbrukumi

  • Ukrainā aktīvākā karadarbība norisinās valsts austrumos un dienvidos, bet Ukrainas amatpersonas brīdinājušas, ka nevar izslēgt jaunus Krievijas karaspēka mēģinājumus uzbrukt galvaspilsētai Kijivai. Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs arī paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās.
  • Aizvadītajā naktī daudzviet Ukrainā ir skanējušas gaisa trauksmes, jo Krievija veica jaunus raķešu un aviācijas uzbrukumus.
  • Krievijas karaspēks pirmdienas vakarā izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". "Meklējot stratēģiskus objektus, novecojušajām raķetēm izdevās trāpīt tirdzniecības centram un plaša patēriņa gatavās produkcijas noliktavai," tā teikts pavēlniecības paziņojumā. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas 1200 kvadrātmetru platībā. Uzbrukumi veikti Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela vizītes laikā Odesā, kā rezultātā Mišelam nācies doties uz patvertni.
  • Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informējis, ka Krievijas karaspēks ir atsācis apšaudīt rūpnīcu "Azovstaļ", kur atrodas pēdējie Mariupoles aizstāvji. Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apgalvo, ka "Azovstaļ" pagrabos joprojām slēpjas vairāk nekā 100 civiliedzīvotāju, bet Krievijas karaspēka gandrīz pilnībā okupētajā Mariupolē atrodoties vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no pilsētas iedzīvotāju skaita pirms kara.

  • Krievijas artilērijas apšaudē pie Severodoneckas pilsētas bojāts gāzesvads, tādēļ pilsēta palikusi bez gāzes apgādes.


Civiliedzīvotāji

  • ANO vēsta, ka Ukrainas iekšienē karadarbības dēļ uz citu dzīvesvietu nācies pārcelties vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku.
  • Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņojis, ka Ukrainas galvaspilsētā atgriezušies jau divas trešdaļas iedzīvotāju. Pilsētā joprojām jārēķinās ar virkni neērtību, piemēram, naktī ir spēkā komandanta stunda. Taču par normālas dzīves atgriešanos liecina tas, ka Kijivā nolemts atjaunot maksu par sabiedrisko transportu. Kopš kara sākuma tas bija bezmaksas.
  • Krievijas okupēto Melnās jūras ostas pilsētu Hersonu kopš 24. februāra esot pametuši aptuveni 45% no 290 tūkstošiem iedzīvotāju, paziņojis Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta.
  • Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs informē, ka Izjumas pilsētā zem vēl martā sagrautas ēkas gruvešiem atrasti 44 civiliedzīvotāju līķi.
  • Moldovas Iekšlietu ministrija informē, ka valstī uzturas ap 90 000 bēgļu no Ukrainas; viņu vidū aptuveni puse ir bērni.

Pasaules reakcija

  • Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā izdevumam „Financial Times” paziņojis, ka Kijivā par uzvaru karā uzskatīs tikai pilnīgu Ukrainas teritoriju atbrīvošanu no krievu okupantiem. Viņš piebilda, ka Ukrainas aizstāvjiem tas izdosies, ja rietumvalstis pietiekami ātri piegādās solītos smagos ieročus.
  • ASV prezidents Džo Baidens parakstījis Lendlīzes likumu, kas ļaus paātrināt ASV militārās tehnikas piegādes Ukrainai. Baidens, Ovālajā kabinetā parakstot šo likumu, sacīja, ka ASV atbalsta ukraiņu "cīņu savas valsts un savas demokrātijas aizstāvēšanai pret Putina brutālo karu". Baidens atzina, ka ASV jau iztērējusi miljardiem dolāru par militāro atbalstu Ukrainai, bet "padošanās agresijai izmaksā vēl vairāk". Baltais nams atgādināja, ka šī likuma pamatā ir "Otrā pasaules kara laikmeta lendlīzes programma, kas palīdzēja Eiropai pretoties Hitleram".
  • Ziņu aģentūra „Reuters” vēsta, ka ASV Kongress plāno piešķirt Kijivai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par Baidena iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru.
  • Izdevums ''Politico'' vēsta, ka Eiropas Komisijā apspriež iespēju emitēt jaunus Eiropas Savienības parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem. Saskaņā ar Ukrainas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm Ukrainai šajā laikā būs nepieciešami vismaz 15 miljardi eiro, lai varētu uzturēt ekonomiku. ASV ir gatava segt trešo daļu no šīs summas.
  • Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka otrdien ieradusies vizītē Ukrainā. Vizītes sākumā viņa apmeklēja Bučas pilsētu, kur Krievijas karaspēks pastrādājis kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem.
  • Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi pieņēmis rezolūciju, kas Krievijas sākto karu Ukrainā raksturo kā genocīdu pret ukraiņu tautu, bet pašu Krieviju definē kā valsti, kas atbalsta un īsteno terorismu. Līdzīgas rezolūcijas jau iepriekš pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.
  • Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju. Sankciju sarakstā ir iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas, kuru vidū ir Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, Drošības padomes sekretāra vietnieks Rašids Nurgalijevs un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā uzņēmēja Genādija Timčenko radinieki.
  • ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku. ASV 25% tarifu tērauda importam noteica 2018. gada martā, lai aizsargātu iekšzemes rūpniecību. ASV Tirdzniecības ministrijas dati liecina, ka Ukraina nodrošina vien aptuveni 1% no ASV tērauda importa kopējā apjoma.


KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt