Krievijas varas iestāžu mēģinājumi palielināt kontroli pār dažādām interneta platformām turpinās jau vairākus mēnešus. Kā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tādas platformas kā “Facebook”, “Twitter” vai “YouTube” ir kļuvušas tik ietekmīgas, ka sāk konkurēt ar suverēnām valstīm, nereti iejaucoties arī šo valstu “iekšējās lietās”.
Šī gada pavasarī Krievijas amatpersonas īpaši kritizēja interneta platformu nevēlēšanos dzēst opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija atbalstītāju aicinājumus uz protestiem.
Tieši tāpēc turpmāk visām interneta kompānijām, kuru lietotāju skaits Krievijā dienā pārsniedz 500 000, būs jāatver biroji Krievijā.
Ja šāda prasība netiks ievērota, uzņēmumiem jārēķinās ar ievērojamām soda naudām. Tāpat var tikt ieviests aizliegums šo kompāniju pakalpojumu reklamēšanai, kā arī aizliegums iekasēt naudu. Tas savukārt var novest arī pie daļējas vai pilnīgas kompānijas darbības bloķēšanas Krievijā.
1. februārī Krievijā stājās spēkā likums, kas uzdod sociālajiem tīkliem pašiem atrast un izdzēst Krievijā aizliegtu saturu. Ja sociālie tīkli paši nespēj izvērtēt, vai ieraksti satur nelikumīgu informāciju, tad šis saturs ir jānodod izvērtēšanai mediju uzraugam.
Pagājušā gada nogalē Krievijas parlaments atbalstīja lielāku naudas sodu piemērošanu interneta platformām. Tie paredzēti par tā saucamā aizliegtā satura nedzēšanu, kā arī par Krievijas plašsaziņas līdzekļu diskriminēšanu.
Pēdējos gados Maskava pakāpeniski ieviesusi stingrākus interneta likumus, pieprasot meklētājprogrammām dzēst dažus meklēšanas rezultātus, ziņojumapmaiņas lietotnēm koplietot datus ar drošības dienestiem un platformām glabāt lietotāju datus serveros Krievijā. Tas radījis bažas par vēl stingrāku vārda brīvības ierobežošanu.
Krievijas opozīcija spriež, ka Kremlis mēģina pakļaut savai kontrolei sociālos tīklus, jo raizējas, ka "Twitter”, “YouTube”, “Facebook” un citi sociālie tīkli tiek izmantoti, lai mobilizētu opozīcijas atbalstītājus protestiem pret Krievijā valdošo varu.
