Starptautiskie mediji vēstījuši, ka “Vagner” grupas īpašnieks esot uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins, kurš ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināta persona.
130 miljoni dolāru gadā
“Vagner” grupai ir slikta slava, tā iepriekš apsūdzēta noziegumos. Mali militārā hunta grib noalgot apmēram 1000 kaujinieku no “Vagner”, lai apmācītu savus karavīrus un apsargātu amatpersonas.
Kā vēsta Rietumu mediji, principiāla vienošanās jau esot panākta, atlicis vien saskaņot detaļas. Darījuma summa – 130 miljoni dolāru gadā. Šī vienošanās apdraud ANO un Eiropas Savienības misijas, kas jau darbojas Mali, nesen uz turieni devās arī vairāki Latvijas karavīri.
Rietumāfrikas valsti Mali regulāri piemeklē varas krīzes. Līdz šim valsts dienvidos bija daudzmaz stabila situācija, savukārt ziemeļos jau desmit gadus nepārtraukti karo un uzdarbojas radikālās islāma grupas.
Gada laikā Mali piedzīvojusi divus pučus, valdība un parlaments ir atlaists, varu pārņēmusi “Tautas glābšanas nacionālā komiteja”, ko vada militāristu grupa. Tā sola nākamgad sarīkot prezidenta vēlēšanas.
Mali savulaik bija Francijas kolonija, un 2013. gadā Francija uzņēmās vadīt starptautisku operāciju, lai padzītu džihādistus. Šovasar Mali notika kārtējais apvērsums, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja – Parīze samazinās savu 5000 karavīru lielo kontingentu.
Visticamāk, šo iespēju nolēma izmantot privātā militārā kompānija “Vagner” un tie, kas aiz tās stāv. Viņi piedāvāja savus pakalpojumus Mali huntai, kas nonākusi smagā situācijā – radikālo islāmistu kaujinieki pārņēmuši vairākus rajonus valsts dienvidos.
Sadarbība nebūs iespējama
Eiropas Savienības ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels brīdinājis, ka ES attiecības ar Mali būs nopietni iedragātas, ja tā uzņems algotņus no Krievijas.
Latvijas karavīri misijās Mali
Eiropas Savienības Apmācības misija ir paredzēta, lai palīdzētu uzlabot Mali bruņoto spēku militārās spējas. Misijas karavīri neiesaistās kaujas operācijās. Misijas štābs izvietots valsts galvaspilsētā Bamako, savukārt mācības notiek 60 kilometrus attālajā pilsētā Kulikoro. Latvijas karavīri Apmācību misijā Mali piedalās kopš 2013. gada aprīļa.
Savukārt ANO vadītajai operācijai Mali ir centrālā loma situācijas stabilizēšanā šajā valstī. Līdz ar atbalstu šai operācijai tiek stiprinātas ANO pozīcijas Mali un reģionā kopumā, lai nodrošinātu mieru, īstenotu samierināšanas procesu, aizsargātu civiliedzīvotājus un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī novērstu krīzes eskalāciju kaimiņu valstīs. Latvijas karavīri šajā operācijā piedalās kopš 2016. gada februāra.
Avots: NBS
Francijas vēstnieks Igaunijā Ēriks Lamuro skaidro, kāpēc nav iespējama sadarbība ar Mali valdību, ja tā izmantos “Vagner” algotņus.
“Mēs zinām, ka viņi ir atbildīgi par vardarbību pret mierīgajiem iedzīvotājiem, par kontroles pārņemšanu pār dabas un citiem ekonomiskiem resursiem, par vēršanos pret vietējiem iedzīvotājiem.”
Ja Mali sadarbosies ar “Vagner”, Igaunijas karavīri dosies prom. Tā paziņojis Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets.
“Vai franči var strādāt plecu pie pleca ar Krievijas apsardzes kompāniju, tas jālemj pašiem frančiem. Taču igauņi to darīt nevar, jo mums lielākie apdraudējumi joprojām saistīti ar austrumiem – ar Krieviju”.
Kopš 2013. gada Mali darbojas arī Latvijas karavīri. Septembra beigās uz turieni devās pieci mūsu armijas pārstāvji.
“Ja notiks šāda sadarbība ar “Vagner” un ja pārējās misijas dalībnieces, lielās valstis, no kurām mēs esam atkarīgi loģistikas jomā, mainīs šo politiku, domāju, ka tas būtu tikai pareizi – arī mums pārtraukt misiju Mali,” atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (''Attīstībai''/''Par!'').
Kremļa sponsorēta organizācija
Reaģējot uz Rietumu kritiku, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādījis, ka privātiem algotņiem esot leģitīmas tiesības būt Mali, jo viņus uzaicinājusi Mali pagaidu valdība, bet Krievijas valdība tajā neesot iesaistīta.
“Tā ir puspatiesība, ka Krievijai nav nekāda sakara ar “Vagner”. Visiem ir skaidrs, ka tā ir valsts sponsorēta un valsts organizēta organizācija, kas piedalās daudz un dažādos konfliktos,” norāda Pabriks. “Tā patiesībā risina Krievijas lietas tur, kur Krievijas valdības spēki pa tiešo nevar iesaistīties.”
Krievijas algotņu parādīšanās Mali ievērojami nostiprinās Kremļa ietekmi šajā reģionā. Vagnerieši – gan militārie instruktori, gan polittehnologi – darbojas jau 25 Āfrikas valstīs, tostarp Lībijā, Dienvidāfrikas Republikā, Sudānā, Angolā, Kongo Republikā, Zimbabvē un citur. “Vagner” algotņi ir karojuši arī Krimā un Donbasā, cīnoties Krievijai lojālo separātistu pusē.
