Krievija un Rietumvalstis turpina vainot viena otru Sīrijas konflikta saasināšanā.
Kopš 18. oktobra Maskava ir vairākkārt atkārtojusi, ka visi Krievijas un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada vadīto spēku uzlidojumi Alepo pilsētai tika pārtraukti.
ASV un Eiropa uzsver, ka bombardēšanas laikā ir gājis bojā ievērojams civiliedzīvotāju skaits. Maskava to noliedz un pie visa vaino dažādus opozīcijas spēkus, kurus atbalsta un apbruņo Rietumvalstis.
Šo spēku rīcība arī kļuva par formālu pamatu Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojumam, ka jebkādu miera sarunu atsākšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.
Šoigu ir mudinājis Vašingtonu un tās sabiedrotos izvēlēties pret ko īsti viņi cīnās – pret teroristiem vai Krieviju.
Ministrs ir atgādinājis, ka tieši teroristi ir vainojami uzbrukumos Francijā, Vācijā un Beļģijā. Tāpat Šoigu atkārtoja, ka tieši opozīcijas pārstāvji neļauj civiliedzīvotājiem pamest Alepo un it kā šaujot uz cilvēkiem, kuri mēģina saņemt humāno palīdzību.
Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs ir piebildis, ka līdzšinējais gaisa uzlidojumu pārtraukums Alepo pilsētai ir bijis vien pagaidu risinājums un ka, visticamāk, to nevarēs ilgtermiņā turpināt, jo opozīcija turpina veikt uzbrukumus valdības spēku kontrolētajiem pilsētas rajoniem. Tāpat Peskovs ir sacījis, ka nemiernieki slēpjoties aiz civiliedzīvotāju muguras, lai turpinātu savu cīņu.
Atšķirībā no Amerikas un Eiropas, kas atbalsta mērenos Sīrijas opozīcijas spēkus, kas vēlas prezidenta Asada nomaiņu, Maskava visus spēkus, kas cīnās pret valdību, dēvē par teroristiem un nemierniekiem.
ANO no savas puses ir paziņojusi, ka visas puses, kas cīnās Alepo pilsētā, proti gan valdības spēki, gan opozīcija un islāma nemiernieki, varētu būt pastrādājuši kara noziegumus. Tie ir saistīti ar neslēptiem uzbrukumiem pilsētā mītošajiem civiliedzīvotājiem – atkārtota slimnīcu un skolu bombardēšana.
Konflikts Sīrijā ilgst jau vairāk nekā piecus gadus un ir prasījis lielus civiliedzīvotāju upurus.
Jau ziņots, ka pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu.
Eiropas Savienība (ES) augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni gan paziņoja, ka ES neizskata iespēju ieviest papildu sankcijas pret Krieviju saistībā ar aviācijas uzlidojumiem Sīrijas pilsētai Alepo, taču varētu spert soļus pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdību.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
