Krievija aptur dalību raķešu likvidācijas līgumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krievija aptur dalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), kā arī sāk darbu pie jaunu raķešu izstrādes, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins, ziņo AFP.

"Mūsu amerikāņu partneri ir pavēstījuši par savu nodomu apturēt dalību līgumā un arī mēs apturam savu dalību," teicis Putins. Krievijas izstrādās vidēja rādiusa darbības raķetes, lai atbildētu uz "līdzīgiem projektiem ASV". Tomēr Krievija netikšot ievilkta "dārgā jaunā bruņošanās sacensībā", teicis Putins.

Krievija gan ir gatava izvietot tuvā un vidējā rādiusa darbības raķetes Eiropā, vai kaut kur citur, ja tādas darbības veiks ASV, pavēstījis Putins.

"Mūsu atbilde būs simetriska. Amerikāņu partneri teikuši, ka pātrauks dalību līgumā un to darīsm arī mēs. Viņi teikuši, ka uzsāks pētniecību un ieroču attīstību – to darīsim arī mēs," teica Putins.

Krievija jau sākusi darbu pie jūrā bāzēto raķešu “Kalibr” sauszemes palaišanas iekārtas un pie virsskaņas vidēja darbības rādiusa raķetes izstrādes. "Durvis sarunām vēl ir atvērtas. Bet sarunas nenotiks, pirms ASV būs gatavas ar mums sākt taisnīgu dialogu," teica Putins.

Eksperti norāda, ka pēc līguma laušanas nekas vairs neatturēs Krieviju no jaunu ieroču izvietošanas. Bruņojuma kontroles asociācijas pārstāvis Kinstons Reifs paudis, ka ASV administrācijas lēmums izstāties no līguma ir neproduktīvs solis un iznīcina pašu nospraustos mērķus. "Ja līguma nav, Krievija ir pilnīgi neierobežota savos lēmumos izvietot vēl vairāk vidējā rādiusa raķešu sistēmas, nekā tai jau ir. Un tas palielinātu draudus pret sabiedrotajiem un Eiropā izvietotajiem karavīriem. ASV administrācijai nav reālas stratēģijas, kas atturētu Krieviju no šādu ieroču izstrādes un izvietošanas," teica Reifs.

Līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju Aukstā kara nobeigumā – 1987.gadā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Vienošanās aizliedza vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes, kuras ir spējīgas nest kodolgalviņu.

ASV piektdien paziņoja par izstāšanās procedūras sākšanu, lai pamestu INF. Tas tika noslēgts ar Maskavu Aukstā kara izskaņā, lai pieliktu punktu bruņošanās sacensībai. Tagad pastiprinājušās bažas par tās atsākšanos. Vašingtona Krieviju apsūdz par līguma pārkāpšanu, izstrādājot jaunu raķešu sistēmu, Maskava apsūdzības noraida. NATO piektdien paziņoja, ka pilnībā atbalsta Savienoto Valstu lēmumu par izstāšanos no līguma.

Apsūdzot Krieviju par raķešu sistēmas izstrādāšanu, kas pārkāpj 80. gadu nogalē parakstīto vienošanos, Savienotās Valstis tai izvirzīja ultimātu līdz februāra sākumam šīs raķetes likvidēt. Taču tas nav izdarīts, un piektdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par izstāšanos no INF. ASV pārtrauc līguma saistību izpildi un izstāšanās procesu sāk sestdien, 2. februārī. Baltā nama izplatītajā paziņojumā teikts, ka izstāšanās procedūra „tiks pabeigta sešu mēnešu laikā, ja vien Krievija no savas puses neatsāks [līguma] ievērošanu.”

1987. gadā parakstītais divpusējais līgums aizliedz ASV un Krievijai uzturēt, ražot un testēt no zemes palaižamas vadāmas raķetes, kuru darbības rādiuss ir 500 līdz 5500 kilometri.

ASV apsūdz Krieviju, ka tā vienošanos pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti "9M729", un pieprasa to iznīcināt pārbaudāmā veidā. Krievija apsūdzības noliedz un pārmet ASV, ka tās nevēlas iesaistīties nopietnās sarunās līguma saglabāšanai. Notiekošais radījis bažas par jaunu bruņošanās sacensību.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse „pilnībā atbalsta” ASV lēmumu apturēt dalību līgumā, un aicināja Krieviju „izmantot nākamos sešus mēnešus”, lai atsāktu ievērot līgumā noteiktās saistības un to glābtu.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) tikmēr norāda, ka

attīstot un izvietojot INF līgumā aizliegtās raķetes, Krievija ir būtiski pārkāpusi līgumā noteiktās saistības, tāpēc ASV ir juridisks pamatojums veikt samērīgus pretpasākumus un pārtraukt savu dalību līgumā,

lai aizsargātu savas un NATO sabiedroto drošības intereses.

Ārlietu ministrija atbalsta ASV lēmumu. Ministrijas vērtējumā izstāšanās process, kas aizņems nākamos sešus mēnešus, Krievijai vēl joprojām dod iespēju iznīcināt INF līgumā aizliegtās raķešu sistēmas un atgriezties pie pilnīgas līguma saistību ievērošanas. Efektīva bruņojuma kontrole ir svarīgs eiroatlantiskās drošības elements. Ārlietu ministrija ir vienisprātis ar NATO sabiedrotajiem, ka situācija, kurā ASV un citas līguma dalībvalstis vienpusēji ievēro līgumu, kamēr Krievija to pārkāpj, nav ilgtspējīga un neveicina eiroatlantiskās telpas drošību. Latvija aicina Krieviju izmantot turpmākos sešus mēnešus, lai spertu konstruktīvus soļus līgumu saglabāšanai un nodrošinātu tā efektīvu darbību turpmāk," teikts Latvijas ĀM paziņojumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti