"Sarunas bija sarežģītas, ilgas, ļoti profesionālas, dziļas, konkrētas. Bez centieniem kaut ko izskaistināt, apiet asos jautājumus," pēc sarunu noslēguma žurnālistiem teica Krievijas delegācijas vadītājs, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

ASV sola nepieņemt lēmumus aiz sabiedroto muguras

Maskavas pārstāvis paziņoja, ka Krievijai neesot nekādu nodomu uzbrukt Ukrainai.

"Mēs paskaidrojām kolēģiem, ka nekādu plānu, nodomu "uzbrukt" Ukrainai mums nav un nevar būt. Visi pasākumi karaspēka kaujas gatavības palielināšanai notiek mūsu valsts teritorijā. Šajā sakarā nav nekāda pamata raizēties par kādu saasināšanās scenāriju," apgalvo Rjabkovs.

Maskavas pārstāvis gan pavēstīja, ka Krievija turpināšot militārās "mācības" savā teritorijā par spīti Ukrainas un Rietumu iebildumiem.

Krievija arīdzan pieprasīja, lai pie tās robežām netiktu izvietoti NATO uzbrukuma ieroči, ar kuriem varētu vērsties pret mērķiem Krievijas teritorijā.

"NATO vajadzētu atteikties no savas infrastruktūras izvēršanas valstīs, kas pievienojušās NATO pēc 1997. gada," paziņoja Rjabkovs, norādot, ka šajā gadā tika parakstīts NATO un Krievijas attiecību Pamatakts.

Tādējādi šīs Krievijas pretenzijas attiecas arī uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kas NATO aliansei pievienojās 2004. gadā.

ASV delegācijas vadītāja, valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmane uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties Krievijas prasībām par NATO un Ukrainas sadarbības pārtraukšanu, kā arī atteikšanos no nākotnē iespējamās Ukrainas uzņemšanas NATO.

"Mēs nevienam neļausim aizcirst NATO atvērto durvju politiku, kas vienmēr bijusi ļoti svarīga NATO aliansei," teica Šērmane.

"Mēs neatteiksimies no divpusējās sadarbības ar suverēnām valstīm, kas vēlas sadarboties ar ASV. Un mēs nepieņemsim lēmumus par Ukrainu bez Ukrainas, par Eiropu bez Eiropas un par NATO bez NATO līdzdalības," uzsver ASV delegācijas vadītāja.

Maskava pieprasa apturēt NATO paplašināšanos

ASV pārstāvji norāda, ka Maskavas prasības nav izpildāmas, un aicina lielāko uzmanību veltīt saspīlējuma mazināšanai Ukrainas pierobežā. Krievija ir paziņojusi, ka no savām prasībām neatkāpsies.

Pēc tam, kad pagājušā gada nogalē Rietumi arvien lielāku satraukumu sāka paust par situācijas saasināšanos Ukrainas pierobežā, kur Krievija bija sakoncentrējusi ievērojamu skaitu bruņoto spēku vienību un tehnikas, Krievija visai negaidīti nāca klajā ar piedāvājumiem jaunām drošības garantijām, kuras būtu jānodrošina NATO.

Piemēram, Krievija pieprasa, lai NATO juridiski apņemas nepieļaut alianses turpmāku paplašināšanos uz austrumiem, uzņemot savās rindās bijušās padomju republikas, galvenokārt jau Ukrainu un Gruziju. Tāpat alianse nedrīkstētu izvietot savu infrastruktūru un bāzes šajās valstīs.

Tāpat abām pusēm būtu jāvienojas neizvietot vidēja un tuva darbības rādiusa raķetes vietās, kur tās var trāpīt pretinieka objektiem, neizvietot kaujas lidmašīnas un kuģus, kā arī saskaņot to tuvināšanās distances. Tāpat izvirzīta virkne prasību kodolieroču ierobežošanas jomā.

Piekāpšanos sagaida no pretējās puses

Kā pirms šīm sarunām paziņoja Krievijas delegācijas vadītājs, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, Krievija no šīm prasībām negatavojas atkāpties.

“Kompromisiem ir jāgatavojas amerikāņu pusei. Krievija uz šīm sarunām ir ieradusies ar konkrētu uzstādījumu, kuram ir virkne, manuprāt, ļoti saprotamu un augstākajā līmenī noformulētu elementu, no kuriem novirzīšanās vienkārši nav iespējama.”

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirms šīm sarunām īpaši uzsvēris, ka, pirmkārt, Krievijai būtu jāsper soļi situācijas nomierināšanai Ukrainas pierobežā. Taču, piemēram, par militāro mācību apjoma mazināšanu vai raķešu neizvietošanu tiešā Krievijas robežu tuvumā vēl varētu runāt.

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki uzsvērusi, ka noteikti tikšot aktualizēts arī jautājums par Krievijas iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, jautājumi par bruņojuma līgumiem.

Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors Andris Sprūds LTV raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja – tas, ka notiek ASV un Krievijas delegāciju sarunas, liecina, ka, iespējams, varēs izvairīties no eskalācijas.

Izeja no strupceļa grūti saskatāma

Virkne komentētāju norāda, ka ne uz kādu nopietnu progresu šajās sarunās cerēt nevajadzētu, jo abu pušu pieejas ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc jautājums ir, vai kāda no pusēm vispār būs ar mieru kaut ko ziedot un kaut kur piekāpties. Ja ne, tad nav skaidrs, kā šis strupceļš ietekmēs situāciju Ukrainā.

Pie Ukrainas robežas sakoncentrētie Krievijas spēki ir vai nu jāatvelk, kas nozīmētu diplomātiskās sakāves atzīšanu Kremlī, vai jāliek lietā, kas savukārt būtu sakāve Rietumu diplomātijai.

Uz risinājumu cer arī ukraiņu karavīri, kas noguruši no ilgstošā konflikta un nevēlas jaunu militāru eskalāciju.

“Es tik ļoti vēlos, lai viss šis beigtos. Mums tas ir apriebies. Zinām, ka to var izbeigt, piemērojot konkrētus nosacījumus attiecīgiem cilvēkiem un ja Krieviju piespiež atkāpties un mainīt savu politiku. Ļoti ceram, ka Rietumu partneri palīdzēs mums ne tikai ar vārdiem,” vēsta ukraiņu karavīrs Jurijs Škrobots.

“Es vēlos, lai mana ģimene dzīvotu normālu dzīvi, tas arī viss. Es gribu mieru. Nevēlamies apglabāt savus mirušos brāļus. Neko citu nevajag, tikai mieru, pārējās problēmas varam risināt,” spriež cits ukraiņu karavīrs Ivans.

Stoltenbergs uzsver NATO atbalstu Ukrainai

Ar pirmdienas sarunām diskusijas ar Krieviju nebūt nebeigsies, jo trešdien Briselē notiks NATO un Krievijas padomes tikšanās. Pirms tās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka jautājumā par Ukrainas iespējamo dalību aliansē NATO ne uz kādiem kompromisiem neizies. Stoltenbergs atgādinājis, ka kādas valsts vēlme pievienoties NATO ir atkarīga tikai un vienīgi no šīs valsts un 30 alianses dalībvalstīm.

NATO ģenerālsekretārs Briselē ticies ar Ukrainas premjerministra vietnieci Olgu Stefanišinu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju. Lai arī Stoltenbergs sacīja, ka cer uz sarunu turpināšanu ar Krieviju, viņš atkārtoti uzsvēra, ka Maskavai nav tiesību noteikt citām valstīm to, kā veidot savu drošības politiku.

“Jebkurai turpmākai agresijai pret Ukrainu būtu augsta politiskā un ekonomiskā cena. NATO sabiedrotie ir vienoti tajā, ka visas valstis pašas izvēlas savu ceļu,” teica Stoltenbergs.

Tam piekrita arī Ukrainas pārstāve.

“Agresors nevar izvirzīt kādus nosacījumus, kamēr no Ukrainas teritorijas nav atvilkti viņu tanki. Mēs to redzam kā Krievijas mēģinājumu novirzīt diskusiju, piedraudot ar jaunu karu, lai arī ne solis nav veikts izlīgumā Minskas un Normandijas formātos. Krievija cenšas uzspiest savu darba kārtību, nevis atgriezties pie sarunu galda.”