Antoneca aresta detaļas netiek izpaustas. Krievijas medijs “Kommersant” vēsta, ka Antonecs strādājis par juristu Maskavas uzņēmumā, kur bija “daudz FDD [Federālais Drošības dienesta] bijušo darbinieku”. Agrāk viņš strādājis Kaļiņingradas apgabala pārvaldē.
Zināms, ka viņa sievu Krievijas dienesti aizturēja 2018. gada jūlijā aizdomās par valsts nodevību. Viņu apsūdz par to, ka viņa publiski atklāja FDD darbinieku, kurš pirms četriem gadiem bija viņas kāzās. Tāpat viņa tiek apsūdzēta par to, ka Latvijas specdienestiem nodevusi ierobežotas pieejamības lietas.
Ziminas advokāts Ivans Pavlovs portālam “Novij Kaliningrad” paziņoja, ka saskaņā ar apsūdzības versiju noziegums izdarīts 2015. – 2017. gadā. “Apsūdzības ir absolūti nepamatotas. Tagad var sodīt par informācijas izpaltīšanu par FDD darbiniekiem, lai gan visi zina, ka cilvēks ir šī dienesta darbinieks? Nav saprotams, kas šajā informācijā ir slepens. FDD nav nekā pamatojis, ka Antoņina Zimina nodeva informāciju Latvijas izlūkiem,” sacīja advokāts.
Saskaņā ar Ziminas teikto 2018. gada jūlijā viņa no īslaicīgās aizturēšanas vietas nosūtījusi vēstuli Latvijas vēstniecībai ar lūgumu veicināt pilsonības piešķiršanu, ziņo RBK.
2016. gadā Zimina vadīja Baltijas kultūras dialoga centru. Kā politoloģe viņa piedalījās starptautiskos pasākumos, kas veltīti attiecību problēmām starp Krieviju un Baltijas valstīm. Tāpat Zimina ir eksperte Gorčakova fondā, kas nodibināts 2010. gadā pēc toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma. Kā aizvien norādīts fonda mājaslapā, viņas profesionālās intereses ir “politiskās elites identitāte Latvijā, Baltijas valstu politika attiecībā uz Krievijas Federāciju”.
“Gorčakova fondu Lietuvas varas iestādes, maigi sakot, augstu nevērtē,” portālam “Novij Kaliningrad” sacījis jauniešu apvienības “Juvenis” vadītājs Aleksejs Greičus, kurš dzīvo Klaipēdā. Viņš kopā ar Ziminu 2015. gada martā Viļņā piedalījās apaļā galda diskusijās “Mazākumtautību kultūras integrācija ES valstīs” un “Kultūru dialogi. Krievija – Polija – Baltijas valstis”. Ziminu aizturēja Lietuvas tiesībsargājošās iestādes. Viņu deportēja, un pēc tam, iespējams, lieguši iebraukšanu valstī.
Britu raidsabiedrības BBC Krievu ziņu dienests norāda, ka 2012. gadā Zimina sadarbojās ar Kaļiņingradas Kanta universitāti un vērsās pie apgabala deputātiem ar lūgumu palīdzēt organizēt domē tikšanos ar toreizējo Latvijas tieslietu ministru Jāni Bordānu un parlamenta deputātiem. Augstskolā norāda, ka Zimina bija doktorante, bet līdz 2013. gadam bijusi jaunākā pētniece.
“Kanta vārdā nosauktajai Baltijas federālajai universitātei ir nodibinājums - sabiedriski politiskās izpētes centrs “Russkaja Baltika”, kaut kādi mediji, kuri it kā nodarbojas ar Baltijas valstu izpēti. Patiesībā tā ir tikai tāda propaganda, kas vērsta pret Baltijas republikām. Šī viņas organizācija (Baltijas kultūras dialogu centrs) ir ļoti līdzīga vienai no tām,” uzskata pretkorupcijas centra “Transparency international” Kaļiņingradā reģionālais analītiķis Romāns Romanovskis. Viņš norāda, ka starp universitāti un Ziminas centru nav tiešas saistības, taču viņai ir draugi augstskolā.
Turklāt Gorčakova fonds piedalās pasākuma “Baltijas dialogi” organizēšanā, kur tiek aicināti eksperti no Krievijas un Baltijas valstīm. Pirmā tikšanās notika Rīgā 2012. gadā.
