Tikmēr Krievijas informācijas aģentūra Ria.ru ziņo, ka Putins atkārtoti apsveicis Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un novēlējis veiksmi priekšvēlēšanu programmas īstenošanā.
Putins arī esot norādījis uz Maskavas gatavību dialogam, balstoties uz "vienlīdzības, savstarpējās cieņas un iekšpolitiskās neiejaukšanās principiem”.
Sarunas laikā viņi esot bijuši vienisprātis par vērtējumu, ka pašreizējās Krievijas – ASV attiecības ir ārkārtīgi neapmierinošas. Tāpat esot apspriesta cīņa ar starptautisko terorismu un ekstrēmismu un situācija Sīrijā.
Politiķi esot vienojušies uzturēt kontaktus telefoniski un perspektīvā arī tikties klātienē.
Ziņots, ka 8.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu pārstāvis Tramps. Viņš ievēlēts par 45. ASV prezidentu, iegūstot nepieciešamos vismaz 279 no 538 elektoru balsīm.
Priekšvēlēšanu laikā Tramps paziņoja, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts par ASV prezidentu, viņš nesola viennozīmīgu atbalstu Baltijas valstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā. Par to būtu jālemj, izvērtējot, vai "tās izpildījušas savas saistības pret mums". Proti, ASV varētu neaizsargāt tās valstis, kas aizsardzībai neatvēl 2% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Polijas amatpersonas pēc Trampa ievēlēšanas paziņoja, ka Polija pirmajās iespējamajās sarunās ar jaunā ASV valsts prezidenta Donalda Trampa administrāciju lūgs no jauna apstiprināt šā gada vasarā NATO samitā panākto vienošanos par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā – Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Tāpat vēstīts, ka šā gada jūlijā NATO samitā Polijā panākta vienošanās par to, ka četrās valstīs tiks izvietotas kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija – Igaunijā, Vācija – Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
