Dienas notikumu apskats

Kavēkļi arī Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otrajā kārtā

Dienas notikumu apskats

LR korespondents Uģis Lībietis par ''Zapad-2017'' mācību aktualitātēm

ASV Senāts atbalsta aizsardzības izdevumu palielinājumu, daļa no naudas paredzēta Ukrainai

Kremlis kritizē Porošenko paziņojumu par ASV plāniem piegādāt letālo bruņojumu

ASV rīcība, piegādājot „letālu aizsardzības bruņojumu Kijevai”, neatbilstu rezolūcijai, kura vērsta uz konflikta risināšanu Austrumukrainā, tā otrdien, 19.septembrī, paziņojis Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Ukrainas prezidenta paziņojumu par šādiem plāniem.

ASV Senāts pirmdien apstiprināja nacionālās aizsardzības budžetu 700 miljardu dolāru apmērā, kur daļa no šīs summas ir paredzēta Ukrainai.  Tajā 500 miljoni dolāru jeb aptuveni 420 miljoni eiro paredzēti Ukrainas atbalstam drošības un aizsardzības jomās. Par to Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis arī savā sociālajā tīklā "Facebook", uzsverot, ka ASV Senāts ir apstiprinājis piegādes „letālam aizsardzības bruņojumam”.

Peskovs gan norādīja, ka šādu ieroču piegāde nepalīdzēs uzlabot situāciju Autrumukrainā, gluži pretēji, tikai veicinās vēl lielāku nestabilitāti. Krievijas prezidenta preses sekretārs arī pauda bažas, ka šāda rīcība nav saskaņā ar rezolūciju, kas vērsta uz stāvokļa uzlabošanu Donbasā un konflikta atrisināšanu.

Tāpat Peskovs piebilda, ka tas bijis Porošenko personīgais viedoklis, taču nekas par „letālo aizsardzības bruņojuma” piegādēm Ukrainai nav dzirdēts no Baltā nama.

ASV aizsardzības budžeta likumprojektā paredzēts piedāvāt Ukrainai aizsardzības līdzekļus: radiolokācijas līdzekļus pretgaisa aizsardzībai, kā arī situācijas novērošanai jūrā, jūras kara flotes pretmīnu līdzekļus, piekrastes darbības un krasta apsardzes kuģus. Tāpat iekļauti nosacījumi, kas ļauj ASV aizsardzības budžetu tērēt ievainoto Ukrainas karavīru rehabilitācijai ASV medicīnas iestādēs, kā arī Ukrainas jūras un gaisa spēku stiprināšanai.

Kopumā preses apskatnieki vairāk izsaka kritiku, nekā uzslavē Porošenko paziņojumu, jo par „letālo aizsardzības bruņojumu” vienošanās tika panākta jau pirms kāda laikā, un skaļa tā paziņošana tikai nevajadzīgi piesaista Krievijas uzmanību, kurai šis jautājums ir pietiekami sensitīvs.

Krievijas attiecības ar pārējo pasauli piedzīvoja pārmaiņas pēc 2014.gada marta, kad Maskava okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, vēlāk atbalstot kaujiniekus, iesūtot arī diversantus un Krievijas karavīru vienības Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un situācijas destabilizāciju Austrumukrainā, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Savukārt konfliktā dzīvību zaudējušo cilvēku skaits Ukrainas austrumos sasniedzis jau 10 000, savukārt trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti