Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs rietumvalstis par mēģinājumiem panākt režīma maiņu apsūdzēja divas dienas pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts ir jāpasargā no "krāsainās revolūcijas".
Turpinot Putina domu gājienu, Lavrovs paziņoja, ka rietumvalstu saistībā ar Ukrainas notikumiem ieviestās sankcijas nav paredzētas vienkārši, lai mainītu Kremļa politiku, bet gan lai nomainītu režīmu.
Nenosaucot konkrētu vārdus, viņš apgalvoja, ka rietumvalstī publiski tiek deklarēts, ka „ir jāievieš tādas sankcijas, lai tās sagrautu ekonomiku un izraisītu tautas protestus”, viņa vārdus citē aģentūra TASS.
Lavrovs arī noraidīja ASV viceprezidenta Džo Baidena piektdien Kijevā izteikto brīdinājumu, ka Krievijai draud vēl lielāka izolācija, ja tā neizpildīs Minskas miera plānā septembra sākumā noteiktās saistības.
Krievijas ārlietu ministrs uzstāja, ka Maskava turpina dialogu ar lielāko daļu valstu, un „nekādas izolācijas nav”.
Viņš arī pauda, ka Kremlis negrasās atteikties no sadarbības ar Eiropas Savienību, tomēr attiecības vairs nebūs tādas pašas kā agrāk.
Tikmēr bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins neizslēdz, ka tuvākajā laikā varētu krist Krievijas valdība.
Ar šādu viedokli viņš nācis klajā „Viskrievijas pilsoniskā foruma” sanāksmes kuluāros, vēsta ziņu portāls rbc.ru. Jautās, vai viņš būtu gatavs kļūt par premjeru, bijušais finanšu ministrs atbildējis, ka viņam to neviens neesot piedāvājis. Vairāk informācijas par šiem Kudrina izteikumiem medijs gan nesniedz.
Vienlaikus viņš arī izteica viedokli, ka Krievijas rublis pēc kursa straujā krituma pēdējās nedēļās turpinās kristies arī nākamos divus gadus, tomēr lēnām. Kurdins uzskata, ka valsts nacionālā valūta tagad ir absorbējusi galvenos riskus, kas saistīti ar naftas cenas pazemināšanos, sankcijām, Krievijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, un citiem faktoriem, viņa vārdus citē aģentūra „Interfax”.
Kudrins tāpat aicināja Krievijas varasiestādes neatbildēt uz rietumvalstu ieviestajām ekonomiskajām sankcijām.
Viņš pauda, ka, pirmkārt, Krievijas ieviestās pretsanckijas ir trieciens pašu iedzīvotājiem, jo paaugstināja cenas, arī valsts lauksaimniecības sektoram tas nav palīdzējis. Turklāt bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka Krievija ar to sev nodarījusi „vairākkārt lielāku kaitējumu” nekā rietumvalstīm.
Aleksjs Kudrins Krievijas finanšu ministra amatu ieņēma no 2000. līdz pat 2011.gadam, kad aizgāja no valdības nesaskaņu dēļ ar tā brīža prezidentu Dmitriju Medvedevu.
Piektdien Kudrins laikrakstā „Vedomosti” publicēja rakstu, kurā argumentēja par to, kas Krievijai jādara, lai pārvarētu krīzi. Viņš esošo situāciju raksturoja kā ļoti smagu, un tam kā galveno iemeslu minēja uzņēmēju un iedzīvotāju uzticības zudumu valdībai. Kudrins aicināja tostarp atsākt iemaksas pensiju fondos, dot papildus pilnvaras un finanses reģioniem, kā arī spert patiesus soļus vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai vēlēšanās.
