Samita rezultātu sākotnējā analīze rāda, ka NATO turpina pastāvēt savdabīgā "militāri politiskā aizspogulijā", teica Zaharova.
"Pretstatā objektīvām miera un stabilitātes uzturēšanas interesēm Eiropā, nepieciešamībai sajūgt visus atbildīgos starptautiskos spēlētājus, lai stātos pretim reāliem, nevis izdomātiem mūsdienu izaicinājumiem, alianse koncentrē spēkus neesoša Austrumu apdraudējuma apturēšanā," ministrijas oficiālajā paziņojumā citēta Zaharova.
Savukārt Krievija tiekot demonizēta, lai novērstu uzmanību no NATO un tās atsevišķu locekļu destruktīvās lomas krīžu provocēšanā un spriedzes epicentru uzturēšanas dažādos pasaules reģionos. Tajā pašā laikā NATO arvien ignorējot negatīvās ilgtermiņa sekas un riskus, kas Vašingtonas un Briseles centienu izmainīt esošo spēku līdzsvaru dēļ apdraudot eiroatlantisko drošību.
Krievijā uzskata, ka NATO flangu nostiprināšana notiek uz bezprecedenta mēroga terorisma apdraudējuma dienvidos fona, tādējādi apliecinot nevēlēšanos pievērsties patiesai NATO valstu iedzīvotāju drošības jautājumu risināšanai, sacīja Zaharova.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi samitā Varšavā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Latvijā izvietoto bataljonu vadīs Kanāda, kas ar saviem spēkiem Eiropā atgriežas pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām. Kā norādīja alianses līderi un eksperti, šī ir tikai daļa no NATO spēju stiprināšanas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Varšavā teica, ka alianse ir vienota nostājā pret Krieviju jaunā situācijā, kas atšķiras no visa, kas pieredzēts agrāk. Krievija nav NATO stratēģiskais partneris, bet puses nav arī aukstā kara situācijā, sacīja Stoltenbergs.
