Lai gan lielākie plašsaziņas līdzekļi Krievijā, it sevišķi valsts televīzijas kanāli, tiek rūpīgi kontrolēti, internets mūsu kaimiņvalstī līdz šim ir piedāvājis iespēju brīvi iepazīties un paust arī atšķirīgus viedokļus. Tādēļ Krievijas Domes iecere padarīt Krievijas internetu neatkarīgu no pārējās pasaules izsauc protestus iedzīvotāju vidū. Viņuprāt, tie ir vāji apslēpti cenzūras mēģinājumi.
Visvairāk notiekošais satrauc gados jaunus Krievijas pilsoņus. Turklāt tieši skolēni un studenti līdz šim visai aktīvi ir piedalījušies arī opozicionāra Alekseja Navaļnija rīkotajās demonstrācijās, pat par spīti varasiestāžu aizliegumiem. Viens no Navaļnija tuvākajiem padomniekiem un sabiedrotajiem Vladimirs Milovs uzskata, ka demonstrācijām ir liels spēks. Milovs sola, - ja viņi nāks pie varas Maskavas domē, tad vismaz šajā pilsētā pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti:
“Mēs mēģināsim panākt, lai mums atļautu piedalīties vēlēšanās. Un, ja tas notiks, tad mēs esam pārliecināti, ka varēsim izveidot Maskavas parlamentā vairākumu. Tad mēs atcelsim visus tos mītiņu ierobežojumus, kas šobrīd ir spēkā. Es domāju, ka jūs zināt, ka daudzās vietās, kur bija diktatūra, pārmaiņas sākās tieši lielajās pilsētās ar dažādiem mītiņiem un demonstrācijām. Tā kā tas ir viens no veidiem, kā mēs varam rīkoties.”
Sarunā ar Latvijas Radio Milovs atkārto jau daudzreiz dzirdēto domu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās no atklātības un godīgas konkurences:
“Mums vienkārši vajag sarīkot vēlēšanas ar godīgu konkurenci un atļaut televīzijā debates. Tad viss kļūs skaidri redzams. Putins taču visu šo 20 gadu laikā nekad nav piedalījies debatēs. Viņš baidās, jo uzreiz zaudēs kaut vai debatēs ar mani vai ar Alekseju Navaļniju. Tā kā mēs mēģinām to panākt.
Tagad jūs zināt, ka Putina reitingi ir ļoti zemi. Cilvēki ir ārkārtīgi neapmierināti ar ekonomisko situāciju, ar pensijas vecuma celšanu, ar nodokļu paaugstināšanu.”
Opozīcijas politiķis atzīst, ka Eiropas sankcijas pret Krieviju ir atstājušas negatīvas sekas uz ekonomiku. Tomēr pēc Milova domām, tas nav īstais pašreizējo ekonomisko grūtību cēlonis.
“Putina ekonomiskā politika ir sliktāka par jebkādām sankcijām. Tās mērķis ir izsūknēt resursus no valsts un novirzīt tos vai nu savā kabatā, vai nu dažādās militārās avantūrās, vai nu ģeopolitiskos gāzesvados, kas neko nedod budžetam. Tieši tāpēc mēs jau vairāk nekā 10 gadus dzīvojam bez ekonomikas pieauguma. Pēdējos piecus gadus pēc kārtas iedzīvotāju reālie ienākumi ir samazinājušies. Un janvāra statistika liecina, ka ir sācies jau sestais gads, jo ienākumi atkal mazinās,” stāsta Milovs.
Laikrakstā “Novaja Gazeta” nesen bija publicēts Krievijas prezidenta palīga Vladislava Surkova raksts, kurā tā dēvētais Kremļa ideologs uzstāj, ka Putina režīms ir dziļi iesakņojies Krievijas sabiedrībā un tādēļ pašreizējā politika turpināsies arī pēc esošā prezidenta pilnvaru beigām. Tāpat Surkovs paredz Krievijai starptautiskās izolācijas gadsimtu, kas, viņaprāt, nemaz nav nekas slikts. Milovs šādam skatījumam, protams, nepiekrīt:
”Ja runājam par Surkova rakstu, tad man, to izlasot, ir radies priekšstats, ka viņš vienkārši ņirgājas, ka tas ir zināms joks. Jo tā ir pavisam svaiga ideja, ko var tulkot kā “ein Volk, ein Führer” [vācu valodā: viena tauta, viens vadonis – red.] un tūkstošgades reihs. Jūs zināt, cik ilga Trešais reihs? Divpadsmit gadus. Lai gan par to runāja kā par kaut ko, kas ilgs tūkstoš gadu. Man liekas, ka viņš šīs idejas ir izteicis citiem vārdiem, bet tajās nav nekā jauna.”
Visbeidzot Krievijas opozicionārs norāda arī uz to, ka, viņaprāt, Putinam vairs sen nav jaunu ideju.
“Viņam nav, ne ko teikt, ne ko piedāvāt. Ir interesanti, ka
viņa parādīšanās televīzijā – ikgadējā uzruna parlamentam vai preses konference - tagad vairs izraisa tikai minimālu interesi. Televīzijas reitingi liecina, ka to skatās ļoti maz cilvēku salīdzinājumā ar to, kā ir bijis savulaik.
Tās visas ir pazīmes tam, ka valstī ir sakrājusies ļoti nopietna neapmierinātība ar pašreizējo situāciju. Mēs nemēģinām apgalvot, ka viss ātri mainīsies. Bet mēs strādājam pie tā, lai šīs pārmaiņas panāktu. Un turpināsim to darīt,” klāsta Milovs.
Tajā pašā laikā Milovs atsakās prognozēt, cik ātri Krievijas sabiedrībā varētu notikt būtiskas pārmaiņas. Bet var noprast, ka uz pārāk straujām izmaiņām būtu naivi cerēt.
