Krakovā pulcējušies astoņu valstu prezidenti. Viņi analizējuši iemeslus, kāpēc krīze sākusies un kā to pārvarēt.
Prezidenti sprieduši, ka šī bijusi ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā uzticības krīze vietējiem un Briseles politiķiem. Tomēr lai pārvarētu krīzi, esot daudz jādara pašās valstīs.
Prezidents Bērziņš norādīja uz nepieciešamību strādāt uz tirgus paplašināšanos, lai atrastu jaunus noieta tirgus.
Tāpat tika runāts par jaunatnes bezdarbu, jo tikai sešās Eiropas valstīs tas ir zems. Bērziņš uzmanību pievērsa Somijai un Vācijai, kur šī problēma tiek risināta ar agru jauniešu iesaistīšanu darba tirgū.
Otrdien Bērziņš piedalījās samita pirmajā plenārsesijā "Krīzes pārvarēšanas veidi Eiropā" un otrajā plenārsesijā "Transatlantiskās attiecības". Pēc abām plenārsesijām bija paredzēta Bērziņa dalība Polijas prezidenta Broņislava Komorovska un Annas Komorovskas kundzes rīkotajās vakariņās samita dalībniekiem.
Trešdien Valsts prezidents turpinās dalību samitā - viņš piedalīsies plenārsesijā "Austrumu partnerība". Savukārt vēl pirms plenārsesijas Bērziņam paredzētas darba brokastis ar Itālijas prezidentu Džordžo Napolitano.
Arajološas grupas prezidentu samitā parasti piedalās Austrijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Ungārijas un Vācijas prezidenti.
Eiropas prezidentu neformālās debates aizsāka Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju 2003. gadā Portugālē, Arajološas ciemā. Uz šo valstu vadītāju tikšanos tiek aicināti prezidenti, kuru valstu konstitūcijas tiem devušas aptuveni līdzvērtīgas pilnvaras. Debates ir neformāla rakstura un veltītas būtiskiem ES un starptautiskās politikas jautājumiem.
Šogad šīs grupas sanāksmē tika ielūgti piedalīties arī Igaunijas un Bulgārijas prezidenti.
