Vienā no Dnipro slimnīcām, lai atslogotu Krievijas uzbrukumu smagāk skarto Ukrainas austrumu rajonu pārslogotos mediķus, atvesti karadarbībā cietušie. Te pārved arī bērnus.
Ārsts slimnīcā pastāstīja: "Atlūzas radīts ievainojums, lūk, meitene guļ. Acu ārsts viņai aci tagad skatās. Viena šķemba palika galvaskausā, mazliet vēlāk veiksim atkārtotu operāciju. Otra pie mugurkaula, arī vajadzēs operāciju. Pagaidām pie mākslīgās plaušu ventilācijas."
Te pārvesta arī daļa no tiem vairāk nekā 100 cietušajiem, kas guva ievainojumus Kramatorskas dzelzceļa stacijā notikušajā Krievijas raķešu triecienā, kurā bojā gāja desmitiem cilvēku. Slimnīcas ārsts, norādot uz tukšo gultu, pastāstīja, ka tajā guļošais zēns no Kramatorskas stacijas patlaban aizvests uz operāciju zāli; viņam amputēta augšējā ekstremitāte.
Ar medijiem piekrita runāt Anna Breslaveca.
Laimīgas sagadīšanās pēc viņa brīdī, kad nokrita raķete, nebija uz perona, bet jau vagonā.
"Bija sprādzieni viens pēc otra, logus izsita mūsu vagonā. Man bērnu ievainoja. Kaimiņi, kas brauca, arī guva ievainojumus. Izgājām uz perona, un tur bija viena dzīva sieviete, kas pie vīra stāvēja, raudāja. Bet pārējie uz perona pie somām, neviena dzīva cilvēka vairs nebija. Visi gulēja. Telts, kur deva ēst – tur visu nonesa," viņa sacīja.
Slimnīcā Dnipro veseļojas abi viņas 12 un 13 gadus vecie bērni.
"Bērniem stāvoklis normāls, veseļojamies. Kaimiņi smagāk cietuši. Sēdējām tuvāk lodziņam, mums tur mugursomas stāvēja, kuras arī sprādzienā saplēsa. Ūdens pudeles tur stāvēja, trāpīja pa tām un saplēsa ar triecienvilni. Bet kaimiņi sēdēja tuvāk ieejai, un no tās puses neviena nebija," teica Breslaveca.
Viņai ir arī pazīstamie, kuri nolēma palikt Kramatorskā. "Kāda negrib vīru tur pamest, kāds negrib dzīvokli pamest, kāds baidās, ka no bada nomirs, ja izbrauks no Kramatorskas. Katram savi iemesli," sacīja sieviete.
Viņa arī skaidroja, kāpēc pati sākotnēji bija palikusi karadarbības skartajā pilsētā: "Es strādāju. Bet visu pamest – darbs ir, nauda ir. Taču tad sāka slēgties lielveikali, bankomāti. Un sāku domāt – ko es ar to naudu te darīšu? Tā man stāvēs kabatā, un es kaut kur pagrabā nomiršu no bada. Kur es viņu tērēšu?"
Breslaveca tur strādāja par pārdevēju, taču tagad nolēma, ka jādodas prom.
Viņa teica: "2014. gadā nekur neizbraucām. Toreiz tā saucamie separātisti staigāja pa pilsētu un mēs staigājām pa pilsētu, veikali kaut kā bija atvērti. Bankomāti pāris mēnešus nedarbojās, bet tad naudu izmaksāja. Toreiz normāli pārdzīvojām. Bet tagad, spriežot pēc citām Ukrainas pilsētām, tur nebūtu vēlams palikt, it īpaši bērniem."
Tagad viņai ir plāns doties tālāk prom.
KONTEKSTS:
Krievijas karaspēka raidītām raķetēm piektdien trāpot Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, nogalināti 57 cilvēki un ievainoti 109. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.
