“Pēc parlamenta balsojuma jebkurā gadījumā šis jautājums nonāks Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes dienas kārtībā, un tur lēmums, visticamāk, tiks pieņemts ar balsu vairākumu,” skaidroja ministrs.
Viņš gan norādīja, ka valstu starpā pašlaik nav vienotības šajā jautājumā. Un, pat ja balsojumā būs pietiekams atbalsts obligātajām kvotām, tomēr Latvijas nostāja nemainīšoties.
Balsojums varētu būt gaidāms pavasarī, kad būs izstrādāta gan iniciatīva, gan būs skaidras valstu nostājas. “Vēsmas ir tādas, ka situācija ir radikāli mainījusies salīdzinājumā ar situāciju, kas bija pagājušajā gadā sākumā. Līdz ar to arī dalībvalstu nostājas [mainījušās]. Nevaru prognozēt precīzi, bet domāju – šāda veida mehānisma ieviešana būs ļoti diskutabla,” saka Kozlovskis. Viņš arī cer, ka šāds mehānisms netiks ieviests.
Jau ziņots, ka kopumā pērn Eiropā ieradušies ap miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem Eiropas Savienība (ES), ieviešot ārkārtas kvotas, apņēmusies pārvietot 160 tūkstošus, palīdzot Grieķijai un Itālijai. Taču skaidrs, ka ar to nepietiks.
Lai sagatavotos turpmākai jau ieradušos patvēruma meklētāju izvietošanai citās dalībvalstīs, Eiropas institūcijas sākušas veidot pastāvīgo bēgļu pārvietošanas mehānismu.
