"Diemžēl mēs šodien nenonācām pie vienprātības (..), taču tās nav stāsta beigas," pēc sarunām pavēstīja Borels. "Tuvākajās dienās diskusijas atsāksies (..). Es nepadošos."
Borels nesniedza paskaidrojumus par to, kas kavējis panākt vienošanos, taču atzina, ka tā nav bijusi "normāla tikšanās", un pauda satraukumu par "pieaugošo spriedzi Kosovas ziemeļos".
Borela vadītajās sarunās, kuru mērķis bija mazināt spriedzi abu valstu attiecībās, kas jūlija beigās noveda pie vardarbības uzliesmojuma serbu minoritātes apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā, piedalījās Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Albins Kurti.
Apliecinot situācijas nopietnību, Peters Petkovičs, viens no Serbijas prezidenta padomniekiem, žurnālistus informēja, ka Vučičs pēc atgriešanās Belgradā piektdien uzstāsies "ar vienu no savām svarīgākajām runām" Kosovas jautājumā.
Petkovičs gan neatklāja runas iespējamo saturu, taču piebilda, ka Vučičs ceturtdienas vakaru vēl aizvadīs Briselē, cerot uz iespējamo kompromisu.
Savukārt Serbijas mediji vēsta, ka svētdien Vučičam paredzēta "ārkārtēja sanāksme" ar Kosovas serbu minoritātes pārstāvjiem.
Galvenie jautājumi, kas ir pašreizējā spriedzes pieauguma pamatā, ir Kosovas automobiļu numurzīmes, kuras Priština pieprasa ieviest visā valsts teritorijā, tostarp arī serbu minoritātes apdzīvotajā ziemeļdaļā, kā arī Kosovas jaunie ieceļošanas noteikumi, kas paredz, ka personām, kurām ir Serbijas personas apliecības, pēc ierašanās Kosovā tās jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu.
Bija paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 1. augustā, taču 31. jūlija vakarā simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus pie kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Nenoskaidrotas personas raidīja šāvienus uz Kosovas policistiem, gan nevienu neievainojot.
Priština galu galā piekāpās un atlika jauno noteikumu spēkā stāšanos līdz 1. septembrim.
"Starptautiskā sabiedrība nevēlas redzēt spriedzes atjaunošanos tuvākajā laikā, un puses būs pilnībā atbildīgas par jebkuru eskalāciju uz vietas," brīdināja Borels.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
